Losandželosa jau vairāk nekā 100 gadu ir latviešu centrs
05.08.10Kategorija: ASV
Par latviešu ieceļotājiem Losandželosā pēc 1905. gada, kad dibināts latviešu sociāldemokratu pulciņš “Zemgalieši”, diemžēl zināms ļoti maz. Viņiem bija paprāva bibliotēka, kas vēlāk nonāca Losandželosas publiskā bibliotēkā, no turienes – Dienvidkalifornijas latviešu biedrības bibliotēkā.
Rīgā 1938. gadā Latvju nacionālās jaunatnes savienības izdotā Vilberta Krasnā grāmatā Latviešu kolōnijas rakstīts, ka 1930. gadā Losandželosā dzīvoja ap 300 latviešu. Viņi strādājuši par mērniekiem, krāsotājiem, kurpniekiem, galdniekiem, zvejniekiem, zemkopjiem, mašīnistiem, dārzkopjiem un veikalniekiem. Bijušas divas radikālas biedrības, vienas nosaukums – Draugu klubs (Society of Friends). Daži Otrā pasaules kaŗa bēgļi atceras, ka pie kāda nama Main ielā netālu no 6. ielas Losandželosā vēl pēc 1950. gada bijis redzams padzisis ielogots uzraksts “Los Angeles Latviešu Strādnieku Kluba meet…” Iespējams, tur saieti notikuši Krasnā grāmatā pieminētai otrai “radikālai” latviešu biedrībai. Ieceļotājiem pēc Otrā pasaules kaŗa ar šo abu biedrību biedriem nekādi tuvāki sakari nav bijuši.
V. Krasnais arī piemin, ka aizritējušā gadsimta 30. gados Losandželosas priekšpilsētas Holivudas filmu rūpniecībā bijuši nodarbināti ne mazāk par 20 latviešu.
Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem ASV, Kalifornijā dzīvojot 11,000 latviešu, tātad Dienvidkalifornijā – apmēram 5,500. Interesanta sakritība – arī tagad apmēram 20 latviešu strādā kinorūpniecībā, gluži tapat kā aizritējušā gadsimta 30. gados.
Dienvidkalifornijas latviešu biedrība
Dienvidkalifornijas latviešu biedrību, sākumā kā kopu, 1949. gadā sāka organizēt Margareta Drumalda kopā ar savu vīru Eduardu Drumaldu, Viktoru Baltkāji un Helmutu Brauķi, kad Losandželosā no Vācijas ieradās pirmie Otrā pasaules kaŗa bēgļi, kuŗus aicināja viņu radinieki. Losandželosā 1949. gadā bija apmēram 100 Otrā pasaules kaŗa bēgļu un arī 60 km attālajā Anaheimā ap 300 trimdinieku – apelsīnu plūcēju, bet par biedrības atrašanās vietu tika izraudzīta Losandželosa, kur arī notika biedrības aktīvitātes.
Par pirmo kopas un vēlāk biedrības priekšnieku pēc E. Drumalda ieteikuma tika izraudzīts žurnālists Felikss Krusa. Kopa līdz 1949. gadam reizi mēnesī rīkoja laicīgas un garīgas tikšanās, garīgo aprūpi kopš 1949. gada 18. novembŗa vadīja mācītājs Aleksandrs Grietēns.
1950. gada beigās Losandželosā no Vācijas jau bija ieradušies vairāki simti dažādu ASV organizāciju aicināti latviešu bēgļi. Katra mēneša ceturtā piektdienā viņi satikās vācu organizācijas Herman’s Sons telpās.
Latviešu kopa kļuva par biedrību un reizi mēnesī rīkoja laicīgu tikšanos. Biedrības biedru nauda bija viens dolars gadā, draudzes nodeva – divi dolari gadā, pensionāriem – viens dolars. Par DK Latviešu biedrības priekšnieku 1951. gada 1. decembrī ievēlēja Helmutu Brauķi. Viņš izraudzījās biedrības valdes locekļus. Biedrībā sākās lielāka rosība, valde 1951. gada decembrī sāka izdot Dienvidkalifornijas latviešu biedrības Informācijas biļetenu. Tas iznāca reizi mēnesī, sākumā biļetenam bija divas trīs lappuses, pavairotas mimeografa technikā. Vēlāk draudze biļetenam pievienoja savu lapu. Tagad DK LB Informācijas biļetena sagatavošanai un iespiešanai izmanto jaunāko technoloģiju. Informācijas biļetens iznāk deviņas reizes gadā 400 eksemplāru metienā, tajā tiek atspoguļots biedrības darbs. Biļetens arī pieejams interneta: www.biletens.com.
DK LB patlaban ir apmēram 350 biedru. Lielākie biedrības sarīkojumi: Latvijas valsts dibināšanas un 14. jūnijā aizvesto atcere, Jaungada balle. Tiek rīkoti referātu vakari, tikšanās ar rakstniekiem, māksliniekiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, koncerti. Laikā, kad Latvija bija okupēta, rīkoja pretpadomju demonstrācijas. Teātris, koris, tautasdeju kopa bija un ir atsevišķas organizācijas, kuŗas sadarbojas ar biedrību. Biedrību vada valde, kas katru gadu tiek pārvēlēta biedru gada sapulcē, valdes darbību pārbauda Revīzijas komisija. Biedrības valdē visi strādā bez atlīdzības, izņemot biļetena redaktoru, kas saņem nelielu atalgojumu. Līdztekus ienākumiem par sarīkojumiem, biedru naudai, krietns ienākumu avots biedrībai ir Rūdolfa un Helēnas Hofmaņu sagatavotais un izdotais kalendārs.
Biedrība informē vietējo latviešu sabiedrību, kā arī cittautiešus, piemēram, skandināvus viņu festivālā, piešķiŗ stipendijas jauniešiem latviešu skolu, vasaras nometņu un skolu apmeklēšanai. Biedrības pārziņā ir bibliotēka, no kuŗas sūta uz Latviju izdalīšanai bibliotēkām grāmatas, ja ir dubulteksempāri. DK LB atbalsta organizācijas – Association for the Advancement of Baltic Studies, Baltic Association to the United Nations, Baltic American Freedom League, Pasaules brīvo latviešu apvienību, Amerikas latviešu apvienību, Amerikas latviešu jaunatnes apvienību, Latviešu fondu, Latvijas okupācijas mūzeju, Latvijas bērnu fondu, vasaras vidusskolu Kursa. DK LB ir minēto organizāciju biedre. Katru gadu divus valdes locekļus izrauga par delegātiem Amerikas latviešu apvienības kongresā. Biedrības pārstāvji (Alfons Reins, Ivars Mičulis un Astra Moora) piedalījušies Pasaules latviešu biedrību konferencēs Rīgā. DK LB ir informācijas tālrunis, kuŗā rēgulāri tiek ziņots par sarīkojumiem latviešu namā.
Biedrības mērķis ir vienot latviešus, kuŗi Dienvidkalifornijā dzīvo izkliedēti: 150 km uz ziemeļiem līdz Santabarbarai un Beikersfīldai un 150 km uz dienvidiem līdz Meksikas robežai.
Biedrības biedra nauda tagad ir ir 25 dolari gadā, biedri bez maksas saņem Informācijas biļetenu, tiem, kuŗi nav biedrības biedri, abonementa maksa ir 35 dolari gadā.
Līdztekus gadskārtējiem sarīkojumiem biedrība 2006. gadā rīkoja Amerikas latviešu apvienības 55. kongresu, kas notika no 21. līdz 23. aprīlim viesnīcā Hilton Glendeilē, Latvijas valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un viņas dzīvesbiedra uzņemšanu latviešu namā 3. jūnijā, iekārtoja vēlēšanu iecirkni 9. Saeimas vēlēšanām 7. oktobrī. Biedrība atbalstījusi novusa turnīrus, Amerikas latviešu jaunatnes apvienības rīkoto čellistu trio Melo-M koncertu, Losandželosas lietuviešu organizāciju rīkoto piemiņas pēcpusdienu 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem baltiešiem, rakstnieka Anšlava Eglīša 100. dzimumdienas atceres vakaru. Biedrība cenšas apzināt jauniebraukušos latviešus un aicina viņus iesaistīties latviešu sabiedrībā Losandželosā.
2007. gada 11. martā DK LB biedru pilnsapulcē valdē ievēlēti: Jānis Daugavietis, Ilgvars Dižgalvis, Rūdolfs Hofmanis, Imants Leitis, Nora Mičule, Ivars Mičulis, Astra Moora (sekretāre), Nonita Priedīte (informātore angļu valodā), Jānis Rutmanis, Valdis Pavlovskis, Dace Taube (biedrības pārstāve latviešu nama valdē), Jānis Taube (kasieris), Vija Vīksne (sarīkojumu vadītāja). Revīzijas komisijā: Pārsla Blāķe, Inguna Galviņa, Helēna Hofmane.
DK Latviešu biedrības valdes sēdes notiek Losandželosas latviešu namā katra mēneša otrajā trešdienā otrā stāvā ilggadējā biedrības priekšnieka Alfona Reina un viņa dzīvesbiedres Ināras Reines vārdā nosauktā biedrības telpā, kur pie sienas atrodas viņiem abiem veltīta piemiņas plāksne.
DK Latviešu biedrības priekšnieki bijuši: Felikss Krusa (1949-1951); Helmuts Brauķis (1951. 1.decembris-1955); Ludvigs Vīks (1955-1956); Eduards Duks (1956); Daniels Agrums (1957-1959); Helmuts Brauķis (1960-1964); Viktors Vaits (1964-1965); Edgars Gernatovskis (1965-1968); Imants Kaprālis (1968-1971); Nonita Priedīte (1971-1972); Māra Eglāja (1973); Silvija Tūbele, tagad Kurmiņa (no 1974. gada marta līdz jūlijam); Guntis Kuškēvics (no 1974. gada augusta līdz novembrim); Leo Veiss (no 1974. gada novembŗa līdz biedru sapulcei); Juris Cilnis (1975-1977); Alfons Reins (1978-1987); Inese Birzniece (1988-1990); Ģirts Budkēvics (1991-1995); un Arnis Tolks (1996-1998). Kopš 1999. gada biedrības priekšnieks ir Ivars Mičulis.
Autors:Astra Moora
Avots:latviansonline.com