Austrālija

Vita Kristovska
_{SBS radio latviešu raidījuma vadītāja, skolotāja}

Vēsture liecina, ka pirmais latvietis Sidnejā ieradās 1853. gadā, kad pašas Austrālijas valsts vēl nemaz nebija. Pēc 1905. gada revolūcijas iebrauca lielāks skaits latviešu, kas 1913. gadā izveidoja latviešu biedrību. Starp abiem pasaules kariem latvieši sanāca kopā vismaz divreiz gadā – Jāņos un valsts neatkarības dienā. 1929. gadā Austrālijas valsts radiofonā izskanēja Latvijas neatkarības dienai veltīts raidījums, un tas tā turpinās vēl šodien.

Tautas skaitīšanas dati liecina, ka 1933. gadā Austrālijā dzīvoja nedaudz vairāk par 400 cilvēku, kas bija dzimuši Latvijā. Viņu skaits krasi mainījās, kad 1947. gadā sākās izceļošana no Vācijas bēgļu nometnēm. Latviešu ieceļotāju skaits šajā laika posmā bija aptuveni 20 tūkstoši (vēsturnieks E. Dunsdorfs min skaitli 24 600). Pēc Otrā pasaules kara Austrālija pieņēma ieceļotājus, kas bija veseli un gatavi strādāt, parakstot divu gadu līgumu. Starp ieceļotājiem bija daudz bijušo karavīru, kā arī ģimenes, kuras pēc iebraukšanas bieži izšķīra. Vīriešus aizsūtīja cirst cukurniedres (to apraksta dramaturgs J. Balodis) vai strādāt lielos celtniecības projektos.

Iebraucēju mērķis bija nodrošināt sev ekonomisko stabilitāti, izglītot bērnus un būt politiski aktīviem, aizstāvot Latvijas valstiskuma tiesības brīvajā pasaulē. Lielajās pilsētās, kur izveidojās latviešu kopienas, bija daudz dažādu biedrību – paralēli draudzēm, koriem, teātriem, sporta un deju kopām bija gan ārstu un inženieru, gan mākslinieku, virsnieku un skolotāju biedrības. Kā jumta organizācija izveidojās Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ).

Latviešu valodas kopšana un saglabāšana tika atzīta par vienu no svarīgākajiem darbiem. 1975. gadā visās Austrālijas pavalstīs latviešu valoda tika iekļauta skolas noslēguma eksāmeniem atbilstošo priekšmetu sarakstā. Latviešu valodu varēja sākt mācīties arī augstskolu līmenī – T. Fenels pasniedza latviešu valodu universitātē. Lai veicinātu latviešu valodas un kultūras zināšanas, dibināja vasaras vidusskolu, sabiedrība par ziedojumiem nopirka skolas telpas netālu no Adelaides, Dzintaros.

Austrālijas daudzkultūru politika devusi iespēju veidot radio raidījumus latviešu valodā. Jau trīsdesmit piecus gadus valsts radio stacija SBS raida latviešu valodā divas reizes nedēļā, savukārt SBS televīzija ir izrādījusi latviešu filmas. Radio raidījumi latviešu valodā ir arī divās citās vietējās radio stacijās. Regulāri ir iznākusi avīze Austrālijas Latvietis, Austrālijā izdotas arī grāmatas latviešu valodā.

Vēsturē ierakstīta arī Austrālijas latviešu politiskā darbība – sākumā demonstrācijas pie Padomju Savienības sūtniecībām, kā arī vainagu nolikšana, pieminot Staļina laikā īstenotās Latvijas iedzīvotāju deportācijas. Taču, kad Austrālijas Ministru prezidents Gofs Vitlams (Gough Whitlam) atzina Latvijas de jure inkorporāciju Padomju Savienībā, līdz šim savaldīgie baltieši sarīkoja masu demonstrācijas galvaspilsētā Kanberā. Demonstrācijām bija panākumi, jo 1976. gadā jaunievēlētā valdība atcēla iepriekšējās valdības lēmumu. Ja Austrālijā nebūtu bijuši 30 tūkstoši latviešu, kuru skaitā toreiz ieskaitīja arī puslatviešus un ieprecētos, ja nebūtu bijušas centrālās organizācijas un kopējā Baltiešu apvienība, šī atsaukšana nebūtu notikusi. Tomēr septiņdesmito gadu beigās latviešu sabiedrībā radās plaisa, kam par pamatu bija politiskie uzskati. No Austrālijas sāka ceļot uz Latviju, ieradās arī delegācijas no Padomju Latvijas, izrādīja latviešu filmas, viesojās aktieri un dziedātāji. Daļa sabiedrības krasi nostājās pret kultūras apmaiņu, jo uzskatīja, ka tiek kompromitēts trimdinieka statuss un iedragāta pretkomunistiskā nostāja.

Vēsturiskā atbildība nonāca konfliktā ar kultūru. Ar katru gadu vairojās arī tā saucamie reālpolitiķi, kas vēlējās asimilēties, jo latviešu sabiedrība tiem nekā nevarot dot. Bija tādi, kas nesaskatīja nekā vērtīga trimdas darbā, bet citi uzskatīja, ka: “Latvijas valsti atcerēsies tik ilgi, kamēr būs latvieši. Nekādas varas, vai ideoloģijas nevar izdzēst no tautas atmiņas laiku, kad tauta pati bijusi noteicēja savā zemē.” (Rihards Rīdzenieks).

Ar Trešo atmodu Latvijā sabiedrība atguva jaunu spēku. Austrālijas televīzijas ziņas rādīja Baltijas ceļu un dziesmoto revolūciju. Latvija vairs nebija sapņu zeme, tā bija ienākusi mūsu dzīvojamā istabā. Mēs bijām vienoti gan 4. maija, gan augusta puča laikā. Pēc 1991. gada sākās izceļošana no Latvijas. Iebraucēji Austrālijā nebija politiskie bēgļi, bet viņiem saistība ar Latviju bija pati par sevi saprotama. Varbūt tamdēļ retais meklē kontaktu ar šejienes latviešiem vai biedrībām.

Ko sasniegusi latvieši Austrālijā? Bez materiālās drošības arī labu izglītību. Ir daudzi izcili profesori, pētnieki un sabiedriskie darbinieki. Lielu atzinību Dienvidaustrālijas valdība parādīja Bruno Krūmiņam, kad viņu iecēla par vicegubernatoru. Skolu programmā ir iekļauti gleznotāja Imanta Tillera darbi. Daudzās mākslas galerijās ir sastopami gan viņa, gan Jana Senberga un Reiņa Zustera darbi. Uz teātra skatuves pazīstams Ivars Kants, operā Jānis Vēgners. Fotogrāfs Pēteris Dombrovskis ar savām Tasmānijas ainavām spējis iespaidot sabiedrību un valdību pret hidroelektrostacijas būvi uz mežonīgās Franklina upes. Sportā atceras Jāņa un Ilzes Konrādu vārdu – abi pārstāvēja Austrāliju 1956., 1960. un 1964.gada olimpiskajās spēlēs. Jānis sasniedza jaunu peldēšanas rekordu, Romas olimpiskajās spēlēs iegūstot zelta medaļu 1500 metru peldējumā, kā arī izcīnīja trīs zelta medaļas 1958. gada Sadraudzības spēlēs. Austrālija ir ievietojusi Jāni sekmīgāko sportistu plejādē, un viņa vārdā nosaukts Sidnejas starptautiskais peldēšanas centrs. Piecdesmitajos gados basketbolā dominēja latvieši. Austrālijas futbola līgas 2001. gada spēlēs medaļu saņēma Brownlow komandas latviešu izcelsmes spēlētājs Džeisons Akermanis.

Sarakstu varētu turpināt. Galvenais, esam latvieši svešumā, kas dzīvo līdzi Latvijai. Latviešu valoda Austrālijā joprojām skan un dzīvo. Jaunieši dejo, dzied un diskutē, turpina sanākt Kultūras dienās, Jaunatnes dienās, 3x3 nometnēs un teātra festivālos.
_{Avots:www.lv90.lv}