Mani Jāņi nobrieda tikai vēlā pēcpusdienā, kad es, visu dienu klausījusies Jāņu dziesmas, nolēmu, ka tomēr jāsvin. Steigā ledusskapī sameklēju sieru, iejaucu rauga mīklu un atradu arī ķimenes. Bez tā nu gan nevar iztikt. Pāris alus pudeles bija aizķērušās no senas picu balles un drīz tapa arī ķimeņu siera pīrāgi. 

Pa ceļam mājup atcerējos pāris Līgo dziesmas un, stāvot pie krustojuma mēs dziedājām "Līgo, Līgo" un nesatraucāmies par kaimiņu mašīnās sēdošo interesi. Pīrāgi drīz vien tika papildināti ar pavisam latviskām vakariņām - griķiem un sēnēm.

Sagatavojušiem mielastam secinājām, ka trūkst vien Jāņu ugunskura, bet, vai tad tā ir problēma. Katliņā tika ātri saņurcīti papīri un drīz vien uz ķebļa stāvēja liesmojošs ugunskurs. Tika atkorķētas alus pudeles un mutē iebāzts pa pīrāgam. Bet nepagāja ne minūte no mūsu ugunskura sākuma, kad pilnā sparā sāka pīkstēt ugunsdzēsības signalizācija. Dūmu detektoriem gaudojot, steigā tika atrautas vaļā durvis, skriešus ar spilveniem vēdināti pie griestiem piestiprinātie un lielu troksni radošie brīnumi. Mūsu ugunskurs pārcēlās uz balkonu, bet pavisam drīz arī izdzisa. Un tomēr Jāņi kā Jāņi - ķimeņu siers, alus un ugunskurs arī Austrālijā.

Raksta turpinājumu varat lasīt: kajamgaisa.blogspot.com