Nolēmu, ka vēlos iepazīt Klusā okeāna plašumus. To, protams, vislabāk paveikt esot aci pret aci ar okeānu - viļņiem, vēju un sālsūdeni. Bija pilnīgi skaidrs, ka nepieciešams peldlīdzeklis, turklāt pamatīgs - tāds, kas spēj izturēt viļņus, straumes un citas nebūšanas, ko Klusais okeāns nolems man pasniegt.

Un vislabākais veids, kā baudīt viļņus, protams, ir jahtā, tāpēc pieteicos Brisbenas galvenajā jahtklubā, kā "burātājs meklē jahtu". Pāris stundas vēlāk jau saņēmu pirmo zvanu; "Šeit zvana kapteinis, mums te nedēļas nogalē regate, vajag vēl kādu komandā". Bez liekas runāšanas teicu JĀ! Tajā vakarā saņēmu vēl vienu zvanu no kāda kapteiņa un nākamajā dienā biju uzaicināta vēl trīs citu jahtu komandās.

Agrā sestdienas rītā devos stundu garā braucienā ar vilcienu, lai nonāktu Menlijā - Brisbenas priekšpilsētā, kas atrodas pie okeāna un lepojas ar jahtklubu. Jahklubs kā katrā kārtīgā britu zemē šeit dibināts krietni sen, pie sienas sakārtas plāksnes, kurās uzskaitīti visi jahtkluba komodori un goda biedri.

Sēdēju un gaidīju kapteini, kas mani aizvedīs uz kapteiņu sapulci un vēlāk uz jahtu.  Paspēju nopētīt visu, kas jahtklubā manāms, tostarp sapratu arī, ka jahtklubs nepavisam nav parasts, pirmkārt tas ir karalisks, protams, Austrālijā gluži tāpat kā Lielbritānijā tas nav nekāds lielais pārsteigums. Otrkārt es sapratu, ka jahtklubs ir visas Kvīsnlendas (Austrālijas Ziemeļaustrumu štata) galvenais jahtklubs. Trešām kārtām nonācu pie secinājuma, ka šis nav vis jahtklubs, bet gan Karaliskā Kvīnslendas burāšanas eskadra (Royal Queensland Yacht Squadron), nezinu, kāpēc tā, varbūt tas pat skan labāk.

Raksta turpinājum varat lasīt: kajamgaisa.blogspot.com