Ražots Latvijā

05.04.10
Kategorija: Austrālija

Manuprāt, viena no pazīmēm, kas norāda uz attīstītu sabiedrību ar diezgan stipru piederības un identitātes sajūtu, ir izvēle atbalstīt vietējo ekonomiku, t.i., pērkot produktus un pakalpojumus no vietējiem uzņēmējiem. Austrālijā, piemēram, pastāv ļoti spēcīga identitātes sajūta, un vietējie komersanti uz to nekautrējoties kapitalizē. Visbiežāk mārketinga stratēģija un reklāma tiek pozicionēta tā, lai tā ļoti būtiski uzsvērtu to, ka konkrētais produkts ir ražots Austrālijā, kompānijas īpašnieki ir austrāļi, viņu darbinieki ir tādi paši austrāļi, viņi savus produktus ražo no Australijā sagādātiem izejmateriāliem. Tad viņi, īpaši nesatraucoties, uzliek produktam augstu cenu un tad sēž un skatās, kā visi skrien un pērk, pat tad, ja cena ir stipri augstāka nekā konkurentiem. Nav saprotams, cik daudz no tā visa ir mārketinga muļķības un cik daudz – patiesības, bet fakts ir tāds, ka tas darbojas.

 

Rosināšana sabiedrību stimulēt vietējo ekonomiku notiek arī no valsts puses. Valdība diezgan kampaņveidīgi reklamē, informē un uz to mudina. Braucu vienu dienu vilcienā uz mājam, un virs vienas no nebeidzamajām rindām ar graffiti (interesanti, kapēc urbanais graffiti vienmēr koncentrējas tieši gar dzelzceļa sliedēm) ir liels un sarkans uzraksts, kas uzpūsts ar parastu krāsas baloniņu – Give your kids a job, buy Australian! Situācija šeit ir delikāta lielā pagaidu un pastāvīgo imigrantu skaita dēļ. Āzieši un indieši gāžas te iekšā ar laivām katru dienu un ir cītīgi un gatavi strādat par kapeikām. Tā rezultātā viņi, protams, uzsit konkurenci un nosit algu vietējiem pilsoņiem. Viņi te apmetas, sāk savus biznesus, pieņem darbā tos, kas izskatās līdzīgi viņiem, sadarbojas ar saviem brāļiem, kas palikuši netīrībā, un galu galā tu ej pa ielu, lasi uzrakstus veikalu skatlogos nesaprotamās valodās un brīnies, kapēc visur smird pēc Tofu siera. Kā jau rakstīju – delikāta situācija. Tā vien liekas, ka pēc dažiem desmitiem gadu austrāļi te būs mazākumā paši savā zemē.

 

Tādos apstākļos acīmredzot uzturēt savu nacionālo identitāti, lepnumu un patriotismu ir svarīgi. Manuprāt, austrāļi ļoti labi saprot, kā tas mārketings darbojas, taisnība jau tam uzrakstam virs garāžām ir – ja vietējos neatbalstīsi, tad konkurenci tie neizturēs. Turklāt, kāpec gan nesamaksāt nedaudz vairāk? Tā papildus samaksātā nauda, kas ieguldīta vietējā attīstībā, taču agrāk vai vēlāk pie pircēja atgriezīsies. Ja nu gluži ne naudas formā, tad vismaz, ka kvalitatīvi valsts sektora pakalpojumi. Varbūt tas mazais uzcenojums gala beigās nopirks kādam ugunsdzēsējam labāku aprīkojumu, ļaus izmaksāt sociālos pabalstus un pensijas kādam ilgāk vai atļaus aizbērt vienu bedri uz ielas. Un tāda attieksme nav tikai tiem, kas ir bagāti šeit. Tāda attieksme ir visiem.

 

Atliek vien austrāļus apskaust par viņu identitāti un uzņēmību. Bet kā ir ar Latviju? Un galu galā – kā ir ar tevi? Vai tu atbalsti Latvijas uzņēmumus, kuru lielākā daļa pieder vietējiem uzņēmējiem – latviešiem? Vai tu pērc Latvijā ražotus produktus? Vai tu esi painteresējies, no kādām izejvielām (kur iegūtām) šie produkti ir ražoti? Vai tu esi kādreiz paskatījies uz kādas Spilvas burciņas etiķetes aizmuguri un nobrīnījies ieraugot, ka marinētie gurķi ir patiesībā ražoti Turcijā vai Polijā? Vai tu zini, ka vairāk nekā 40% no A/S Aldaris pieder Dāņu grupējumam Carlsberg? Vai esi padomājis, cik no tās naudas varētu aizplūst prom no Latvijas un cik – palikt vai atgriezties investīciju veidā? Par to ir vērts padomāt. Un vēl vairāk vērts ir nākamreiz ejot uz veikalu izvēlēties to, ko taisījuši, ražojuši un pakojuši latvieši. Pat ja tas ir nedaudz dārgāks.
Jāšpiko nedaudz no austrāļiem un jāsaka – atbalsti otru latvieti un pērc vietējo produktu. Tava paša alga, galu galā, ir no tā atkarīga.
_{Avots: reinistraidas.lv}