Tautas balss par dzīvošanu Austrālijā
09.12.09Kategorija: Austrālija
> Viktorija: Mēs ar vīru un bērnu nopietni izskatam šo jautājumu. Esam savākuši milzum daudz informācijas, palikām pie studentu vīzas man maģistrantūrai. Mūsu izmaksas diemžēl sadārdzinās ar šo faktu un to, ka bērns jāiekārto skolā ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc ierašanās. Un ticiet man – summa nav maza par skolu, kaut gan pilsoņiem tā ir bezmaksas.
> Mareks: Man ir ideja. Mēs, izmisumā kritušie, kādu dienu varētu satikties un apmainīties ar informāciju par pārcelšanos uz nenoteiktu laiku uz Austrāliju! Es domāju ka šis mītiņš krietni uzlabos sapratni par iespēju pārcelties uz Austrāliju. Jo beidzot arī es sāku saprast, ka LV grimst un šeit nav ko darīt.
> Noskaņa: Esmu sākusi interesēties par dzīvi Austrālijā. Nekas nav neiespējams. Tikai nesaspringt par to, ka tas ir tālu! Vēlos kontaktēties ar tiem, kas arī domā pārcelties un meklēt darbu Austrālijā!
> IDE: Mēs arī vēlamies visa ģimene doties prom no šīs valsts, kaut bērni ir pusaudži un ir savs bizness, kurš ilgi dēļ šīs situācijas šeit nepastāvēs.
> Lauris: Es tur biju un arī esmu apsēsts ar domu tikt prom no nelaimes ielejas. Darbu nevajag meklēt pilsētā (sākumā), jo tas tiešām nav viegli. Es biju šokā, cik daudz ir iebraukušo indusu, kuri arī ir ar šādu mērķi. Viņu iemīļotās darba vietas ir restorāni, viesnīcas, veikali utt. Daudz vieglāk ir tikt kādā lielā fermā, zemes vidienē (bušā). Tas nebūt nenozīmē staigāt ar tualetes papīru pakaļ govij.
Tur lielākoties arī atkrīt dzīvesvietas jautājums un neideālā valoda. Kad būsim apguvuši labu valodu un iekrājuši naudu, tad varam doties uz pilsētām un meklēt citu iespēju. Katrā ziņā direktorus tur nemeklē neviens. Es noteikti esmu par to, ka varētu kāds uzņemties mītiņa veidošanu, jo tad mēs varētu objektīvāk spriest, kur, ko un kā.
Avots:www.nra.lv