Mūsu Saulei līdzīgās zvaigznes lēnām veido jaunus elementus no hēlija. Pēc pāris miljoniem gadu arī Saule sasniegs savu briedumu un no dzeltenā rūķa kļūs par sarkano gigantu. Tas notiks tik ātri, ka mēs pat nemanīsim izmaiņas, jo 8 minūtes, ko gaisma no Saules pavada ceļā uz zemi, būs krietni vien par maz. Saules izplešanās notiks ātrāk par gaismas ātrumu. Mūsu planētas liktenis jau sen ir zināms un nekas nespēs to mainīt - Zemi aprīs Saule. Tas, protams, notiks miljardiem gadu tālā nākotnē. Sarkanais gigants tad nu dzīvos savu dzīvi līdz brīdim, kad pārvērtīsies par putekļu mākoni (nebulu) un ļaus dzimt jaunām zvaigznēm, vai arī sasniegs tik spēcīgu gravitāciju, ka pat gaisma no tā netiks ārā, un to jau tad sauks par melno caurumu. 

Zvaigznes mirstot rada putekļu mākoni, kas sastopoties ar citiem tādiem pašiem, sastumj putekļus kopā, tie lēnām iegūst masu un arī gravitāciju, pievelkot jaunus putekļus. Ar laiku šie putekļi kļūst par jaunām zvaigznēm, jo gravitācijas ietekmē atomi atkal sāk pārveidoties un izdala gaismu. Zvaigzne sāk spīdēt. Zvaigzne lēnām sasniedz tik lielu masu, ka tās gravitācijas ietekmē kodolā notiek elektronu iespiešana citos atomos, tieši tādā veidā rodas jauni elementi. Ja zvaigzne veidota no ūdeņraža, tad drīz vien tur jau veidosies hēlijs, tad, zvaigznei mirstot un dzimstot no jauna, tās kodolā jau taps litijs un tā līdz Mendeļejeva tabulas pēdējam elementam un ļoti daudzus no tiem mēs varam atrast sevī, mēs esam veidoti no zvaigznēm.

Raksta turpinājumju varat lasīt:http://kajamgaisa.blogspot.com