Dānija nav aizslēgta

Sandra Umbrovska konsultē jauniešus, kas grib studēt Dānijā

"Es ļoti labi iedomājos sevi Latvijas skolēnu vietā," saka Sandra Umbrovska (24). "Man nebūtu naudas, ko maksāt par konsultācijām un palīdzību." Sandra jau pāris gadu pēc savas iniciatīvas strādā par brīvprātīgu izglītības aģenti - viņa sadarbojas ar Dānijas augstskolām un bez maksas konsultē Latvijas skolēnus, kas pēc 12.klases vēlas mācīties šajā Eiropas valstī un, iespējams, studēt kādā no 19 Sandras pārstāvētajām izglītības iestādēm. Sandra nesen reģistrējusies kā SIA StudyStart, regulāri brauc uz Latvijas skolām un palīdz jauniešiem gan iztēloties, kā ir mācīties Dānijā, gan atrast atbilstošāko skolu un nokārtot dokumentus, gan sameklēt dzīvesvietu. Dānijas augstskolas viņai sedz ceļa izdevumus, jo Sandra faktiski dzīvo ar vienu kāju Dānijā, ar otru - Latvijā. "Ir superīgi būt starp divām pasaulēm un vairs nedalu - dzīvot te vai tur. Turklāt tas ir tikai stundas lidojums. Pamatā esmu Dānijā - algu un sociālo garantiju dēļ - , bet negribu zaudēt saikni ar Latviju," saka Sandra. Izglītības aģentes darbs viņai patīk un padodas, arī Latvijas jauniešu interese ir liela.




Dāņi uz studēšanu kūtri

Sandra Dānijā nokļuva pirms pieciem gadiem kā auklīte un drīz atklāja, ka šajā valstī ir ļoti plašas izglītības iespējas, turklāt Eiropas Savienības pilsoņiem par studijām nav jāmaksā. Sandra pameta Latvijā iesāktās komunikācijas zinātņu studijas un sāka apgūt starptautisko mārketingu Starptautiskajā Biznesa akadēmijā Vailes pilsētā. "Vispār jau gribēju būt žurnāliste. Man vienmēr arī ir teikuši, ka esmu jautājumu karaliene. Bet Dānijā žurnālistam dāņu valoda jāzina izcilā līmenī. Sapratu, ka mārketings varētu būt nākamā man tuvākā joma - tas arī ir aktīvs darbs," Sandra stāsta.

Patlaban viņa pabeigusi divgadīgu AP programmu (Academy Profession Degree programme), kas pielīdzināma 1.līmeņa augstākajai profesionālajai izglītībai Latvijā, bet plāno pamācīties vēl gadu, lai iegūtu bakalaura grādu. "AP programmas Dānijā ir ļoti populāras, jo tur neviens īpaši negrib studēt, bet gan ātrāk sākt strādāt - sociālās garantijas un minimālā alga ir tik liela, ka vari mierīgi dzīvot un tev pietiek. Nav motivācijas studēt tālāk, to izvēlas tikai ambiciozie. Latvijā bakalaurs ir tikai sākums, bet Dānijā tas jau ir - wow! Es gan to nesaprotu…" Sandra norāda, ka tas arī ir iemesls, kāpēc Dānijas augstskolas vēlas piesaistīt citu valstu studentus, - tie ir studēt gribošāki. Dažas skolas, ar kurām Sandra sadarbojas, teikušas, ka tieši Latvijas studenti ir paši labākie: ar labu angļu valodu un matemātiku, mērķtiecīgi un motivēti.

Kā izvēlēties?

Augstāko izglītību Dānijā var iegūt akadēmijās, koledžās un universitātēs. Akadēmijas pārsvarā piedāvā divgadīgās AP programmas, kas ietver vienu divas prakses. Koledžās parasti apgūstamas trīs četrus gadus ilgas profesionālās bakalaura programmas, visbiežāk, biznesā, pedagoģijā vai inženierzinātnēs. Arī tās ietver vairākas prakses. Universitātes savukārt piedāvā akadēmisko izglītību. Sandra norāda, ka visās Dānijas skolās ir vienota studiju programmu sistēma - ja tā būs, piemēram, AP programma mārketingā, tā dažādās mācību iestādēs neatšķirsies ne saturiski, ne kvalitātes ziņā. Kā izvēlēties, ja reiz visur ir vienādi? Sandra iesaka vērtēt pēc lētākām dzīvošanas izmaksām - Kopenhāgenā dzīve būs dārgāka nekā mazākās pilsētās.

Pašu skolu ziņā paliek tas, vai programmu īstenot dāņu vai angļu valodā, un pēdējo Dānijā ir visai daudz. Augstskolas studentus vilina, arī piedāvājot dažādus papildbonusus. Tie var būt ārvalstu pasniedzēji, iespēja iegādāties mācību grāmatas par vairumtirdzniecības cenu vai dzīvot kopmītnēs, kas skolām nemaz neesot tik pašsaprotama lieta. "Skola arī ir ieinteresēta, lai students to absolvē, jo par katru absolventu valdība skolai piešķir finansiālu atbalstu," Sandra atklāj un piebilst, ka jāmācās tomēr nopietni, lai gan pieeja esot brīvāka nekā Latvijā. Kontakts ar pasniedzējiem ir neformālāks, uzsvars studijās vairāk tiek likts uz komunikāciju un izpratni, nevis individuālu iekalšanu. "Dānija iemācīja domāt pašai ar savu galvu, piepūlēt smadzenes," par savu pieredzi saka Sandra.

Mājokļi un stipendijas

Tā kā koju nav visām augstskolām, gan dāņu, gan starptautiskie studenti var pieteikties uz īpašiem studentu dzīvokļiem. Tie ir nelieli, lēti, un students tādā var mitināties līdz diploma saņemšanas brīdim. Pēc tam no tā jāizvācas, lai dotu telpu citam studentam. Sandra stāsta, ka atrast nākamo dzīvesvietu gan parasti nav problēmu, jo firmas - studentu dzīvokļu izīrētājas - jau laikus piedāvā mājokļu variantus. Paši dāņi gan mīlot komfortu un bieži vien īsti negribot dzīvot mazajā studentu dzīvoklītī, tāpēc paralēli studijām strādā. To atļauto ierobežojumu ietvaros dara arī citu valstu studenti, jo atšķirībā no dāņiem nesaņem ap 400 latu lielu ikmēneša stipendiju. Uz to var pretendēt vien tad, ja Dānijā esi nostrādājis divus gadus pilnas slodzes darbā vai nodzīvojis piecus gadus.

Sandra paralēli studijām strādājusi gan par aukli, gan viesmīli, gan istabeni viesnīcā, bet tagad palīdz sameklēt darbu arī citiem jauniešiem no Latvijas, kas atbraukuši mācīties uz Dāniju. "Man šķiet, ka tas ir mans pienākums, - ja reiz zinu, tad varu palīdzēt," Sandra saka. Viņa neslēpj, ka savu pašreizējo nodarbošanos ar laiku gribētu pārvērst biznesā. "Pagaidām tas vēl nav iespējams, jo tad tam jānotiek lielākos apjomos. Es arī sākumā gribu pierādīt skolām un arī sev pašai, ka to varu."

***

Kur uzzināt vairāk?

www.studystart.lv;

www.viaa.gov.lv/Euroguidance/izgl_iesp_eiropa/info_par_valstim/danija.htm;

www.studyindenmark.dk;

ciriusonline.dk/Default.aspx;

www.denmark.dk/en/menu/Study-In-Denmark/;

www.diploma.dk;

ec.europa.eu/ploteus/;

www.fitforeurope.info/webcom/show_page_ffee.php
^{_{Avots: DIENA}}