Par Dāniju, par Latviju
06.04.10Kategorija: Dānija
Lieldienu brīvdienas, kopā aptuveni nedēļu es pavadīju Dānijā apciemojot kādu ļoti tuvu draugu un šis brauciens, kā arī atgriešanās Latvijā manī radīja pārdomas. Pārdomas par to kā ir Dānijā un kā ir Latvijā, kur un kāpēc ir “labāk”.
Dānija Latvijā (vismaz jauniešu vidū noteikti) ir labi zināma ES valsts, kur doties studēt un es pazīstu gana daudz jaunos censoņus, kas zinības gūst kādā no Dānijas augstskolām (atgādināšu, ka augstākā izglītība tur ir bezmaksas ES dalībvalstu iedzīvotājiem). Arī es pats esmu ievācis informāciju par studiju iespējām Dānijā un šo domu neesmu atmetis.
Šīs nedēļas laikā guvu nojausmu par to kāda ir dzīve un sadzīve Dānijā un pa lielam vērtējot radās iespaids, ka Dānija ir pagalam garlaicīga zeme. Jā, tur viss ir daudz vairāk sakārtots nekā pie mums Latvijā, taču, iespējams, tāpēc dzīve tur rit gausāk un pašapmierinātāk. Dzīvoju Dānijas pilsētā Orhusā (Aarhus), kas skaitās viena no lielākajām Dānijas pilsētām. Cilvēki pēc skata miermīlīgi un ļoti dažādi. Pirmajās dienās biju izbrīnīts cik daudz un dažādu rasu cilvēku tur sastopami. Ir aziāti, ir melnādainie, ir turki. Latvijā tas ir ļoti liels retums, tur tā ir ikdiena. Es saprotu, ka tas nāk līdzi jebkurai attīstītai zemei un pieņemu, ka tāds pats liktenis sagaida arī mūsu Rīgu pēc gadiem 5-10. Ja atmet visa veida rasistiskos uzskatus, tad ir interesanti. Vienīgais turki ir bravūrīgi un skaļi un nav brīnums, ka Vācijā ar tiem ir gana daudz problēmu.
Dānijā vairums iedzīvotāju saprot un ļoti labi runā angliski un tāpēc nav problēmu tur iepirkties/ceļot/saņemt pakalpojumus. Pat ja autobusa šoferis vai pārdevējs pats nerunā angliski, viņš saprot ko es vēlos un galu galā tiekam skaidrībā. Runājot par autobusiem, vēlos teikt, ka transporta sistēma tur ir labi pārdomāta un ir rīki ar ko var labi saplānot un nopirkt braucienus. Sistēmas tik vienkāršas un saprotamas, ka tās var lietot pat cilvēki, kas nesaprot pašu dāņu valodu.
Braucot vilcienā uz Aalborgu sēdēju un domāju par to cik ačgārna un ārzemju tūristam nelietojama ir mūsu pašu transporta sistēma. Pamēģini kā ārzemnieks no Rīgas tikt, piemēram, uz Ludzu un atpakaļ. Ja vēl Rīgas autoostā/vilciena stacijā angliski varēsi izskaidrot savu vēlmi un dabūt biļeti, tad Ludzā ar to būs problēmas. Un par kādu tūrismu te var būt runa, ja problēmas jau ir transporta jautājumos? Šajā sakarā prieks par Rīgas Satiksmi, kas varbūt nav ideāls uzņēmums, tomēr ir ieviesusi ērtus autobusus/trolejbusus un tagad arī tramvajus. Es atceros, ka uzsākot studijas Rīgā, vēl braucu ar veciem smirdīgiem Ikarusiem. Tā, ka notiek attīstība arī pie mums, protams, neiztrūkstoša latviešu rakstura īpašība no katra darījuma iešņaukt nāsī savu procentu.
Mazliet biju izbrīnīts par to, ka vairums dāņu pārvietojas ar visai veciem auto - autoparks aptuveni tāds kā pie mums Latvijā un man pat radās sajūta, ka pie mums cilvēki mīl vairāk pazīmēties ar šiku auto. Dāņiem tas ir pārvietošanās līdzeklis. Daudz ekonomisku mazu mašīnīšu. Degviela maksā kaut kas mazliet pāri latam litrā.
Runājot par cenām, visi brīdina, ka Dānija ir dzīvošanai dārga valsts. Varu tam piekrist. Protams, ir iespējams atrast samērīgi lētus pārtikas veikalus un iepirksties ne īpaši dārgāk kā Latvijā, tomēr visādi nieki maksā sirsnīgi daudz. Kola+čipsu paka=5Ls, divi čīzburgeru komplekti ar niekiem ij visus 10Ls. Sabiedriskais transports nav lēts (pēc latviešu sapratnes). 10 braucieni pilsētas autobusos (3 zonas) maksā ap 16Ls, mēnešbiļete ap 40Ls, 2 stundu brauciens ar autobusu (padsmit lati), vilciens vēl dārgāks - savus 20-30Ls atdosi par dažu stundu braucienu. Toties viss ērts un tīrs.
Latvijā mēs esam ļoti izlutināti ar veikaliem un to darba laikiem. Praktiski jebkurā diennakts stundā varam tikt pie pārtikas. Ja Dānijā ir brīvdiena, tad nestrādā nekas un ielas ir tukšas. Nezinu ko dāņi dara, bet man kā latvietim ir nesaprotams kāpēc brīvdienā pilsētas galvenā iela ir kā izslaucīta. Dāņi brauc ar velosipēdiem un to ir pilnas ielas, labi pārdomāti veloceliņi. Velosipēdu pilni stūri un tikai retais pieslēgts. Latvijā velosipēdus zog no aizslēgtām kāpņutelpām tāpēc pirmajās dienās blisinājos apkārt par nepieslēgtajiem rumakiem un mantām, kas uzskatei izliktas ārpus veikaliņiem. Latvijā tas viss būtu aiznests prom ātrāk nekā paspētu aci nomirkšķināt.
Bet tomēr visa šī sakārtotā dzīve man šķita garlaicīga. Ceļi lieliskā kvalitātē, sabiedrība mierīga, viss saprotams un skaidrs. Man kā latvietim tas ir daudz par vienkāršu, man pietrūkst tā haosa, kas notiek Latvijā.
Vakar atgriežoties mājās es daudz domāju par to cik ļoti pa šo nedēļu paspēju sailgoties pēc manas zemes, pēc Latvijas. Jā, es varētu nenoteiktu laiku dzīvot/studēt ārzemēs, bet tomēr manas mājas ir šeit - Latvijā. Es svešatnē iegūtu pieredzi, ko likt lietā Latvijā. Man šeit ir mani domubiedri, man šeit ir manas aizraušanās, kur es izlieku visu sevi. Latvija ir sasodīti maza un dažu zvanu/e-pasta vēstuļu attālumā var piekļūt praktiski jebkuram cilvēkam. Es uzskatu, ka Latvijā varu sasniegt praktiski visu, ko vien varu iedomāties. Tas varbūt nenāks tik viegli kā citur, bet ieguldot atbilstošas pūles viss sanāks. Un es gribu savu darbu veltīt Latvijai un tiem cilvēkiem, kas dzīvo šeit. Es negribu savu enerģiju izlikt pilnīgi svešiem cilvēkiem, kaut tas man nodrošinātu pārtikušu (bet tukšu?) dzīvi. Es gribu darīt labu apkārtējiem tajās jomās, kurās jūtos kā zivs ūdenī. Un es nebīstos darba, jo kamēr tas tevi kaut kādā ziņā bagātina, ir patiesa bauda darīt. Un nevajag uzreiz domāt par lietām, kur pašam maz sakara. Redz, politiķi visu sad*rš un tikai viņi pie tā vainīgi. Domā par to, kā vari nest savu devumu pats. Tāpat tu nespēsi būt patiesi izcils lietās, kas neinteresē. Dari to, kas ir tava aizraušanās. Ja ir blogi, tad raksti, aicini cilvēkus piedalīties sarunās, izglīto, stāsti un runā. Ja tava kaislība ir mūzikā, neturi sveci zem pūra, strādā pie tā un nes tautā dabstepu, roku vai popu. Tas attiecas uz miljons citām jomām.
Atkārtošos, Latvija IR iespēju zeme un tikai paša pārziņā vai izmantosi šīs iespējas. Un es patiešām ceru, ka ir vēl daudz līdzīgi domājošu jauniešu, jo uz mūsu pleciem gulstas atbildība par Latvijas nākotni. Nost ar naidu, nost ar ķīviņiem, meliem un austprātību, izrādīšanos. Dzīvo, dari visu tā, kā labāk ne tikai pašam, bet apkārtējiem.
Avots: krizdabz.lv