Eiropas Savienībā: kopš 1951. gada, dibinātājvalsts
Teritorija: 544 000 km2
Iedzīvotāju skaits: 57,7 milj.
Galvaspilsēta: Parīze
Augstākais kalns: Monblāns - 4807 m
Garākā upe: Luāra- 1012 km
Oficiālais nosaukums un dibināšanas datums:
Francija, oficiālais nosaukums Francijas Republika
(fr. France, République française)
1848.gada 25.februāris – Francija tika pasludināta par Republiku
Valoda: franču (mazākumtautības – elzasieši-lotringieši, bretoņi, korsikāņi u.c.)
Valsts iekārta: prezidentāla republika
Nauda: eiro
Simboli: franču mode un smaržas, Eifeļa tornis, revolūcijas un pilsētu dziesmas jeb šansoni
Francija ir vislielākā Eiropas Savienības valsts. Tā stiepjas no Ziemeļjūras līdz Vidusjūrai. Francijas ainava ir ļoti daudzveidīga, austrumos un dienvidos slejas kalni, ietverot Alpu virsotni Monblānu (4810 m), kas ir augstākais punkts visā Rietumeiropā. Francijas zemieņu teritorijā ir četru upju baseini — ziemeļos Sēna, uz rietumiem plūstošās Luāra un Garonna, visbeidzot, Rona, kas no Ženēvas ezera ietek Vidusjūrā.
Republikas prezidentam ir liela ietekme politikā. Viņš vada Ministru padomes (kabineta) sēdes un vienmēr atbild par pašām svarīgākajām politikas jomām, t. i., ārpolitiku un aizsardzību. Savukārt premjerministra ikdienas pienākumos ietilpst regulāri izbraukumi pa valsti. Prezidentu ievēl tiešās tautas vēlēšanās uz pieciem gadiem. Parlaments sastāv no Nacionālās asamblejas, ko pārvēl ik pēc pieciem gadiem, un Senāta, kura locekļus ievēl vēlēšanu kolēģija.
Francijai ir attīstīta industriāla ekonomika un efektīva lauksaimniecības nozare. Pie galvenajām saimnieciskajām darbībām var minēt automobiļu rūpniecību, kosmisko aviāciju, informācijas tehnoloģijas, elektroniku, ķīmisko un farmaceitisko rūpniecību un modes apģērbu rūpniecību.
Francija var lepoties ar Eiropā visietekmīgākajiem rakstniekiem un domātājiem, sākot no Dekarta un Paskāla XVII gs., Ruso un Voltēra XVIII gs. un beidzot ar Balzaku, Bodlēru un Flobēru IX gs., un Sartru un Kamī XX gs. Pēdējo divu gadsimtu laikā tā mākslas pasaulei devusi tādu autoru darbus kā Renuārs, Monē, Sezans, Gogēns, Matiss un Braks, — tie ir tikai daži no daudziem.
Franču virtuve ir viena no izsmalcinātākajām Eiropā. Ēdiena gatavošanai un baudīšanai ir svarīga vieta franču kultūrā un dzīvesveidā.
Vēsture
Senatnē Francijas teritoriju apdzīvoja galli (ķeltu ciltis), no kuriem arī radies tās senais nosaukums – Gallija. Ap 1 gs. p.m.ē. vidu Galliju iekaroja Romieši, bet mūsu ēras 13 gs. tika izveidota Rietumfranku karaliste, un valsts ieguva Francijas nosaukumu. 1337. gadā sākās Simtgadu karš ar angļiem, kurā spilgti izcēlās Žanna d’Arka. Pēc uzvaras 100 gadu karā, angļi tika padzīti no franču zemēm un atjaunota Francijas vienotība zem viena karaļa varas. 16 gs., kad Franciā valdīja karalis Ludviķis XIV, tā kļuva par varenāko valsti Eiropā – šeit uzplauka amatniecība, zinātne un māksla.
Lielās franču revolūcijas laikā 1792. gadā monarhiju gāza un izveidojās republika. 19 gs. Francijā bija vēsturisku notikumu pārbagāts: Napoleona impērijas uzplaukums un sabrukums, jauna revolūcija, Parīzes Komūna un Trešās Republikas izveidošana. Francijas vēsturē 19 gs. iegājis arī kā svešu zemju iekarošanas laiks, kad Francija, tūlīt aiz Anglijas, kļuva par otru lielāko valsti Āzijas, Āfrikas un Okeānijas koloniju skaita ziņā.
Otrā Pasaules kara laikā Francija tika okupēta, un pēc kara beigām tās kolonijas cita pēc citas izcīnīja neatkarību. 1958. gadā pēc ģenerāļa Šarla de Golla ierosinājuma tika pieņemta 5. Republikas Konstitūcija, kas paplašināja valsts prezidenta tiesības. Mūsdienās Francijai ir ievērojama loma Eiropas Savienībā. Francijas austrumu pilsēta Strasbūra ir Eiropas Parlamenta galvaspilsēta.
Tūrisms
Tūrisms ir svarīgs valsts ekonomikas ienākumu avots un Francija ir visapmeklētākā valsts tūristu ziņā, katru gadu valsti apmeklē ap 75 miljoni tūristu. Ieņēmumu ziņā no tūrisma Francija ir trešajā vietā pasaulē.
Parīze noteikti ir valsts kultūras centrs, kurā atrodas valsts galvenie muzeji –Luvra, Pompidū mākslas centrs, Grand Palace (lielā stikla izstāžu zāle), Pikaso muzejs, Ogista Rodēna muzejs, Orsē muzejs, Birža, Nacionālais viduslaiku muzejs (Klūnija Termas), Impresionisma muzejs un Oranžērija Tilerī dārzā, Invalīdu nams ar katedrāli un Napoleona kapenēm, Marsa laukums, Panteons, Luksemburgas dārzs, Boloņas mežs ar slaveno rozāriju, Sorbona, Madlēnas baznīca, Bastīlijas laukums, Opera, Parīzes vēstures muzejs, Vīna muzejs.
Turklāt Parīzē atrodas tādi arhitektūras šedevri kā Eifeļa tornis, Parīzes Dievmātes katedrāle, Triumfa arka, Elizejas pils, Versaļa pilsēta - piemineklis, Universitāte, Latīņu kvartāls. Tāpat tūristi iecienījuši Monmatru, Elizejas laukus, Boloņas mežu, Botānisko dārzu, zoodārzu un pasaulslavenos kabarē: Mulenrūžu (Moulin Rouge), Crazy Horse un Paradis Latin.
Netālu no Parīzes atrodas Disnejlenda, Eiropas lielākais atrakciju parks. Kannās, netālu no Nicas, atrodas Luāras pils ar lielu vēsturisko vērtību. Biāricas (Biarritz) pilsētā, Biskaja līča krastā atrodas „Villa Evgēnija”, jūras muzejs, miniatūro automobiļu muzejs, šokolādes muzejs, bāka un iespaidīgas klintis.
Garonne departamentā atrodas daudz romiešu laika pieminekļu – cirks, viadukti un villas. Franču Rivjēra pasaulē pazīstama ar saviem kūrortiem - Grāsa, St.Tropēza, St.Rafaēla, Juan les Pins u.c. Kannas: Festivālu pils un Zvaigžņu aleja, Sarkanās kāpnes, Brīvības aleja un XII gadsimta cietoksnis- muzejs Sjuke uzkalnā, „Zvaigžņu” pludmale un Kannu līcis. Nica: promenāde Des Anglais, slavenā Nicas opera, Nicas katedrāle, Žēlsirdības kapela, Šato kalns ar pili, brīnišķīgu parku un ūdenskritumu.
Mūsdienu mākslas muzejs, Difī, Matisa, Marka Šagāla muzejs, Mākslas un vēstures muzejs, Krievu baznīca, Akropoles kongresu nams, Tiesu nams. Antibes: Grimaldi pils (XII gs.), Pikaso muzejs. Francijas Alpi – Rietumeiropas augstākie kalni, pasaules lielākais ziemas sporta veidu centrs. Populārākie kūrorti – Šamonī, и Kurševeļ, Val d’Izeru(Val d’Isere) un Tiņas (Tignes) Torensē ielejā, Les 2 Alpes, Meževe (Megeve), Meribel u.c.
Francijā atrodas ļoti daudz kultūras vērtības, praktiski ikviena pilsēta, pat dažreiz nelieli ciemati ir kā īsti vēstures un kultūras muzeji. Papildus daudzajiem kultūras un seno civilizāciju pieminekļiem, valstī ir brīnišķīgi dabas apstākļi – sniegotās Alpu kalnu nogāzes, brīnišķīgas Atlantijas okeāna un Vidusjūras pludmales, viduslaiku pilis, plaši vīnogulāju dārzi, spirta dedzinātavām, kā arī vietām, kas saistītas ar slaveniem cilvēkiem.
Kino pasaule
Filmu industrija sākās Francijā 1895. gadā, kad brāļi Limjēri 33 cilvēku publikai parādīja pirmo filmu. Mūsdienās Francijā tiek uzņemtas starptautiski atzītas filmas Puatjē, kristālam līdzīgajā celtnē Kinemax, kurā ir 10 dažādas kinozāles, atrodas ari lielākais kino ekrāns Eiropā.
Vīna izgatavošana
Francijā ražo apmēram vienu ceturtdaļu no visā pasaulē izgatavotā vīna. Vīnogulāji ir ierasta Francijas lauku ainavas sastāvdaļa. Vīnu iegūst no tumšajām vai gaišajām vīnogām (tās ir sarkanas un gaiši dzeltenzaļas). Kādreiz sulu izspieda, ar kājām mīcot novāktās vīnogas; mūsdienās izmanto modernākas metodes. Vīna izgatavošanas procesā ir vairākas stadijas, ieskaitot fermentāciju, kad uz vīnogu mizas esošais dabīgais ieraugs sajaucas ar vīnogu sulu.
Smaržas
Francijā radītas dažas no pasaules labākajām smaržām. Lielākā daļa smaržu tiek izgatavotas Grasā Francijas dienvidos, kur atrodas lavandas, rožu un jasmīnu lauki. No šiem augiem iegūst smaržu gatavošanai nepieciešamās eļļas, kuras sajaucot iegūst aromātu daudzveidību. Vienas smaržas radīšanai var izmantot pat 300 dažādas eļļas. Slavenākās franču smaržas ir Chanel No 5.
Francijas ēdieni.
Francija ir labi pazīstama ar saviem lieliskajiem ēdieniem un dzērieniem. Klimata un reljefa dažādība valstī ļauj audzēt daudz dažādu pārtikā izmantojamu kultūru. Franči savā virtuvē ļoti daudz izmanto garšaugus un garšvielas, dažkārt vienā ēdienā izmantojot pat vairākus paveidus. Sīpola veidus vien var saskaitīt vairāk par pieciem: puravi, sarkanie, šalotes, baltie (sudraba), parastie dzeltenie.
Atšķirībā no mūsu virtuves franči neizmanto putras (izņemot irdenus rīsus) pie otriem ēdieniem. Viņus droši vien pārsteigtu tas kartupeļu daudzums, ko mēs izmantojam vārītā vai ceptā veidā. Jo viņi pie gaļas un zivju ēdieniem vairāk pasniedz dažādus dārzeņus. Atšķirībā no salātiem, kurus mēs esam pieraduši smalki sagriezt, franči lapas „plēš” lielos gabalos, savukārt dārzeņus griež daiviņās un glīti izliek uz šķīvja.
Katram reģionam ir savi specifiski ēdieni, piemēram, Francijas centrālajā daļā - boeuf bourguignon (cepta gaļa sarkanvīna mērcē), bet Marseļas apkārtnē pie Vidusjūras -bouillabaisse (zivju zupa ar ķiplokiem). Vēl Francija ir slavena ar dažādiem maizes un konditorejas izstrādājumiem, piemēram, croissants (radziņi), un daudzām siera šķirnēm.
Visā Francijā pastāv nerakstīts likums, ka desertā noteikti jāpasniedz siers. Uzskata, ka Francijā ir jānobauda 365 siera šķirnes, katrai dienai savu. Patiesībā to izdarīt nemaz nebūtu tik grūti, jo sieru daudzveidība ir vēl lielāka. Par sieru izcelšanos stāsta leģendas. Rokforas siers esot radies, pateicoties sievietes skaistumam. Kāds gans agrā pavasarī aizgrābts sekojis skaistai meičai, atstājis savu apkaltušo maizi mērcējoties aitas pienā. Tā radies zilām svītrām cauraustais siers.
Francijā ir kāda tradīcija: glītos ēdienus iznest zālē, lai parādītu publikai, kura, stāvot kājās, aplaudē. Tāpēc franču ēdieni ir ne tikai garšas bagāti, bet arī neizsakāmi skaisti un krāšņi.
Eifeļa tornis
Metāla tornis, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu. No tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā, līdz pat 1930. gadam tā bija pasaules augstākā celtne. 300 metrus augstais tornis, kas nosaukts par godu tā arhitektam Gistavam Eifelim ir iecienīts tūristu apmeklējumu objekts, kur gadā viesojas vidēji 5,5 miljoni tūristu. Torņa augstums kopā ar antenu ir 324 metri (1063 pēdas). Torņa augstums sākumā bija 300 m, tagad 320 m. Skatu platformas atrodas 58 m, 115 m un 278 m augstumā.
Brīvdomības zeme
“Cilvēki piedzimst brīvi un ir tiesībās vienlīdzīgi!” Šī frāze, kas tagad ir daudzu pasaules valstu konstitūcijās, pirmo reizi izskanēja Francijā Lielās revolūcijas laikā (1789–1793). Viena no pasaules vecākajām monarhijām kļuva par vienu no pasaules brīvākajām republikām, kur karaļu portretus uz monētām un tiesu zālēs nomainīja vienkāršas lauku meitenes portrets – republikas simbols. Franči to sauc par Mariannu. Francija ir piedzīvojusi četras revolūcijas un daudzus revolucionārus satricinājumus. Te radušās barikādes un sociālistu idejas. Arī šodien, kā to apliecina daudzie streiki un zemnieku akcijas, franči uzskata, ka valsts dzīve jāveido pašiem, nepaļaujoties tikai uz politiķiem.
Studentu meka
Francijas universitātēm ir senas tradīcijas. Parīzē darbojas viena no vecākajām universitātēm Eiropā – Sorbonnas universitāte, kas dibināta 1215. gadā. Izglītībai, ko var iegūt Francijā, ir augsta kvalitāte, un mācību maksa ir samērā zema, tāpēc izglītoties var jaunieši no visplašākajiem sabiedrības slāņiem. Ik gadu Francijā ierodas 140 000 ārzemju studentu (arī no Latvijas). Tas ir trešais lielākais ārzemju studentu skaits pasaulē (pēc ASV un Lielbritānijas).
Sapratnes pilsēta
Francija un Vācija gadsimtu gaitā bieži karojušas savā starpā. Strasbūra, kā jau pierobežas pilsēta, gājusi no rokas rokā. Arī pagājušajā gadsimtā tā ir bijusi Vācijas, pēc tam Francijas, tad vēlreiz Vācijas un tad atkal Francijas pilsēta. Tagad Francija un Vācija ir partnervalstis, kas kopīgi veido Eiropas nākotni, bet Strasbūra ir viens no vienotās Eiropas simboliem. Tajā notiek Eiropas Parlamenta sēdes un pulcējas Eiropas Padome – organizācija, kura Eiropā pilda tādu pašu lomu kā ANO pasaulē.
Elektro popmūzika
Franču jauniešiem patīk tās pašas grupas un tie stili, kas ir populāri arī pie mums. Septiņdesmitajos gados franči pārsteidza pasauli ar elektroniskās mūzikas ģēnijiem – Didjē Moruāni, viņa grupu Space un Žanu Mišelu Žāru. Arī šodien viņu darbi bieži skan radio. Rīgā vairākas reizes viesojies arī slavenais franču pianists Rišārs Klaidermans.
Visvarenākais prezidents
Francijas prezidents ir viens no varenākajiem valsts vadītājiem Eiropā. Prezidentu ievēl uz septiņiem gadiem, un viņš, ja saskata briesmas republikai, var pārņemt varu valstī. Tādu konstitūciju frančiem ieteica pēckara prezidents Šarls de Golls. Par laimi, līdz šim valsts vadītāji ir pratuši izmantot savu varu, un pils Elizejas laukos vēl arvien ir brīvības simbols.
Modes un mākslas citadele
Ludviķis XIV, kļūdams par varenāko karali Eiropā, bija arī liels mākslas un modes pazinējs. Kopš tā laika franču māksla un mode ir noteicošā Eiropā. Franči ir radījuši gandrīz visus modernās mākslas novirzienus – impresionismu, fovismu, kubismu, abstrakcionismu. Parīzes modes nami veidojuši pirmās tērpu kolekcijas, sintētiskās smaržas un daudzus kosmētikas piederumus.
Elektro popmūzika
Franču jauniešiem patīk tās pašas grupas un tie stili, kas ir populāri arī pie mums. Septiņdesmitajos gados franči pārsteidza pasauli ar elektroniskās mūzikas ģēnijiem – Didjē Moruāni, viņa grupu Space un Žanu Mišelu Žāru. Arī šodien viņu darbi bieži skan radio. Rīgā vairākas reizes viesojies arī slavenais franču pianists Rišārs Klaidermans.
Sapratnes pilsēta
Francija un Vācija gadsimtu gaitā bieži karojušas savā starpā. Strasbūra, kā jau pierobežas pilsēta, gājusi no rokas rokā. Arī pagājušajā gadsimtā tā ir bijusi Vācijas, pēc tam Francijas, tad vēlreiz Vācijas un tad atkal Francijas pilsēta. Tagad Francija un Vācija ir partnervalstis, kas kopīgi veido Eiropas nākotni, bet Strasbūra ir viens no vienotās Eiropas simboliem. Tajā notiek Eiropas Parlamenta sēdes un pulcējas Eiropas Padome – organizācija, kura Eiropā pilda tādu pašu lomu kā ANO pasaulē.
Vai zini, ka:
*Eiropas kosmosa nesējraķete Ariane startē no Gviānas – Francijas departamenta Dienvidamerikā.
*Francija aktīvi darbojas, attīstot Eiropas kosmisko rūpniecību. Francija ir ne vien visīstākā šampanieša un gardēžu zeme, bet arī viena no piecām pasaules industriālajām lielvalstīm. Te ir attīstīta dzelzceļa, aviācijas un kosmosa tehnika, modernās tehnoloģiskās iekārtas, farmaceitiskā un ķīmiskā produkcija, tekstilizstrādājumi, sadzīves tehnika (Moulinex, Tefal) un daudz kas cits.
*Daudzi franči kļuvuši par Nobela prēmijas laureātiem. Šo prestižo balvu ir saņēmuši: Moriss Alē ekonomikā (1988. gadā), Pjērs Žils de Žens fi zikā (1991. gadā), Žoržs Šarpaks fi zikā (1992. gadā) un Klods Koēns – Tanudži fi zikā (1997. gadā).
*Kad tu potējies pret gripu, difteriju, encefalītu un citām slimībām, ļoti iespējams, ka vakcīna izgatavota Francijā. Tur atrodas Pastēra institūts, kurā 1200 zinātnieku veic visaugstākā līmeņa bioloģiskos un medicīnas
pētījumus.
*Pasaulslavenais jūras dzīļu pētnieks, okeanogrāfs Žaks Īvs Kusto bija francūzis. Viņa darbības ietekmē daudzi cilvēki sapratuši, cik svarīga ir apkārtējās vides aizsardzība.
*Francijā, Kannās, katru gadu notiek slavenais kinofestivāls. Tajā ir demonstrētas arī Latvijas kinorežisores Lailas Pakalniņas fi lmas Kurpe un Pitons.
*Seno ēģiptiešu hieroglifus atšifrēja francūzis Žans Fransuā Šampolions.
*Brīvības statuju, kas tika atklāta 1886. gadā, Amerikai dāvāja Francija – kā abu valstu un to tautu draudzības simbolu. Veidojot statujas galvu, iedvesmas avots tēlniekam Frederikam Ogistam Bartoldi bijusi viņa māte.
*Franču tīņu iecienītākais komiksa varonis ir Asteriks – mazs un spēcīgs korsikānis, kas cīnās ar romiešiem par savas tautas brīvību.
*Francija ir kino dzimtene, jo tieši te, Lionā, 1894. gadā brāļi Limjēri sarīkoja pirmo kinoseansu. Visā pasaulē ir pazīstami franču kinoaktieri: Alēns Delons, Katrīna Denēva, Pjērs Rišārs, Žerārs Depardjē, Annija Žirardo un citi.
*Francija XXI gadsimtā iegāja kā pasaules čempione futbolā. Pazīstamas franču futbola superzvaigznes ir Zinedīns Zidāns, Marsels Deselī, Jūrijs Džorkaifs un citi.
Parīzes–Dakaras rallijs
Arī šis sporta notikums ir kļuvis par Francijas simbolu. 1977. gadā to pirmo reizi rīkoja autobraucējs Tjerī Sabīns. Kopumā braucēji veic aptuveni 12 000 kilometru gan pa Franciju, gan Āfrikas tuksnešiem. Tiesa, – pēdējos gados brauciena sākumpunkts bieži atrodas ārpus Francijas, tomēr franči šīs sacensības vēl arvien uzskata par savējām. 2004. gadā rallijā pirmo reizi piedalījās arī Latvijas auto un moto braucēji. Turklāt – ar savu auto OSCar, kas bija samontēts Ogrē. Latvijas dalība šajā rallijā jau kļuvusi par tradīciju. Pagaidām labākie panākumi bijuši motobraucējam Jānim Vinteram, kurš 2007. gadā ieguva 6. vietu.
Grūtākās sacensības pasaulē
Tas ir Tour de France – velobrauciens. Sākumā sacensības ilga 29 dienas, sportistiem bija jāveic 5743 km. Tagad tās ilgst 21 dienu un vēl arvien ir garākās pasaulē. Sacensību varonis ir amerikānis Lanss Ārmstrongs, kurš uzvarējis septiņas reizes. Inteesanti, ka tas noticis pēc smagas vēža operācijas.
Autosporta citadele
Senākās auto sacensības, kurās izcīnīja Grand prix, radušās Francijā. Tas bija brauciens Parīze–Bordo 1895. gadā. Francijas GP izcīņa F–1, kas notiek Maņikūrā, vairs nav tik populāra. Toties Francijai pieder neparastas autosacensības – Lemānas 24 stundu brauciens. Piloti sacenšas, kurš 24 stundu laikā pieveiks lielāko attālumu. Ļoti pazīstams ir arī autorallijs Parīze – Dakara. Arī vairākkārtējais pasaules rallija čempions Sebastjēns Lēbs ir no Francijas.
Nākotnes Renault
Strīdoties ar vāciešiem, franči apgalvo, ka pirmais automobilis radīts viņu dzimtenē. Daļēji tam var piekrist, jo pirmais auto ar tvaika dzinēju, kas bija domāts lielgabalu pārvilkšanai, tiešām tapa Francijā XVIII gadsimtā. Tagad visi zina franču fi rmas Renault, Peugeot, Citroen. Pēdējos gados fi rma Citroën pārsteigusi pasauli ar C–Airdream – auto ar stikla jumtu. Brauciens tajā atgādina brīvu lidojumu. Otrs firmas brīnums ir mazais sportiskais kabrioletiņš C–Buggy. Tam ir automātiska pārnesumkārba ar sešiem ātrumiem, un tas spēj braukt pa tikpat sarežģītiem ceļiem kā daži džipi.