Indijas latviešu pieredze
05.12.09Kategorija: Indija
1. Indijā nav dusmas. šeit visi smaida, un šķiet, ka smaidīgi ir pat apkārtklīstošie suņi.
2. Indieši ēd tikai ar labo roku, jo kreiso roku un ūdeni izmanto kā tualetes papīra aizstājēju. Indieši pārsvarā ēd ar pirkstiem. Precīzāk – ar labās rokas pirkstiem, kreiso roku atbalstot pret galda malu. Pieklājīgs indietis, dalot limonādes pudeli vai glāzi ūdens ar citu cilvēku, dzēriena trauku pie lūpām neliks.
Šķidrumu ietecina mutē "pa gaisu", tādējādi neļaujot iespējamajiem mikrobiem nokļūt pie nākamā dzērēja. Dakšiņas un nažus pasniedz pārsvarā tikai restorānos. Karotes piedāvā visur un, lai arī tās ir tējkarotes izmēra, tomēr rīsus ar mērci tā apēst ir vieglāk, nekā izmantojot tikai labo plaukstu. Parasti indieši ēd rīsus ar dažādām mērcēm un saceptiem dārzeņu kamoliņiem.
3. Bankomāti tomēr ir vismaz par vienu pakāpi modernāki nekā Latvijā, piedāvājot klientiem iespēju arī ieskaitīt naudu savā kontā, kas notiek ar standartizētas aploksnes palīdzību, kurā ielikto naudu automāts "apēd" un vienas līdz divu dienu laikā nauda ir jūsu kontā.
Bankomāti atrodas speciali ierīkotās 4 — 6 kvadrātmetrus lielās telpās ar apsargu, kas katram apmeklētājam atver durvis un uztur kārtību, un, ja vēl gadās rinda, pastiprināti apliecina savas personas nozīmību, liekot stāties cilvēkiem viņam vien zināmā kārtībā.
4. Holi — krāsu svētki. Cilvēki ielās nomētā viens otru ar violetu un sarkanu krāsu vai krāsas un ūdens maisījumu, kā arī iedzer pa kādam "bang" — tas ir nedaudz narkotisks dzēriens.
5. Visus satiksmes dalībniekus var iedalīt grupās, ņemot vēra braucamā riteņu skaitu. Ir divriteņu braucamie — riteņi un motocikli, un skuteri, kā arī dažādas koka ķerras ar lieliem koka ratiem.
Otrajā grupā ir trīsriteņi — viens ritenis priekšā, divi aizmugurē — autorikša. Uz katra otrā transporta līdzekļa ir izrotāts uzraksts — "HORN — OK — PLEASE". Lūdzu, signalizējiet. Un šis ir viens no retajiem noteikumiem, kuru ievēro.
6. Vilcieni — indieši paši stāsta, ka vietējie vilcieni dienas laikā pārvadā tik daudz pasažieru, cik iedzīvotāju ir Austrālijā, — vairāk nekā 20 miljonus.
7. Par auto rikšām. Tās ir mazas, parasti vairāk par trīs pasažieriem neuzņem, jo fiziski nav iespējams un arī likums aizliedz.
Rikšas stūre nav apaļa, bet kā motociklam. Katrā rikšā ir naudas skaitītājs, kas norāda, cik jāmaksā. Jaunākās rikšas iedarbina ar atslēgu līdzīgi kā auto, bet citām ir lieli kloķi, ko rauj ar roku, lai rikša iedarbotos.
8. Bolivuda ir Indijā un pasaulē lielākā filmu industrija vienā gadā uz ekrāna nonākošo filmu skaita ziņā — apmēram 900 filmas.
9. Visus naudas gribētājus var iedalīt trīs lielās grupās — vieni ir ubagi, kas dežūrē pie ielu krustojumiem, otri — pie kultūras un tūrisma objektiem, bet trešie ir īpašie naudas prasītāji, kuri sevi sit ar milzīgu ādas pātagu. Pirmā grupa, kas strādā krustojumos, izmanto mirkli, kad transporta līdzekļi stāv pie sarkanās gaismas vai sastrēgumos un nāk diedelēt pie mašīnām.
Pie tūrisma objektiem parasti ubago mazas meitenes, kas labi zina dažādas valodas un ģeogrāfiju — viņas sāk sarunu, vaicājot, no kurienes esat, kā jūs sauc, un pieklājīgi pavaicā, vai viņai varat palīdzēt. Izrādās, ka pat nevajag naudu, bet gan pienu māsai. Jūsu nopirktais piens tiks pārdots atpakaļ tam pašam veikalam, no kura iegādāts... šīs meitenes parasti liek mieru pēc paskaidrojuma, ka neesat tūrists.
Trešajai ubagu grupai arī ir saistība ar ticību un indiešu tradīcijām. Šie ļaudis sevi šausta ar milzīgām ādas pletnēm un par to prasa samaksu. Ar viņiem indieši baida bērnus par nepaklausību.
10. Ieiešanu templī, lūgšanās kārtību un ziedošanas procedūru regulē tempļa kalpotāji, kas ārzemniekam un acīmredzamajām nezinītim angļu valodā lietišķi, īsi paskaidro vai ar žestiem norāda, kur jāiet, cik tuvu drīkst atrasties altārim, ar kuru roku jāziedo, kurā rokā jāsaņem svētītais ūdens un prasada.
Par ziedojumu pierē tiek iezīmēta sarkana vai sarkanoranža tika – visai paliels punkts. Ja velte templim ir liela vai pats ziedotājs tiek uzskatīts par īpašu, var saņemt dāvanu no tempļa kalpotāja – kādu augli, spožo virteni, arī tiku pierē uzzīmē rūpīgāk.