Latvieši Īrijā pelna mazāk nekā lietuvieši vai poļi

 Latvieši Īrijā pelna mazāk nekā lietuvieši vai poļi. Tā secināts Limerikas Universitātes (Īrija) profesora Pīrsa Parkera pētījumā. Tā rezultāti liecina, ka latviešu viesstrādnieki Īrijā tiek diskriminēti ievērojami vairāk, salīdzinot ar citu tautību viesstrādniekiem.

Īrijas valdība pagājušajā gadā pasūtījusi pētījumu par viesstrādnieku darbību Īrijā. Pētījums veikts pagājušajā gadā un šī gada pirmajos mēnešos, aptaujājot 1144 viesstrādniekus no Polijas, Lietuvas, Slovākijas un Latvijas.

Pētījumā atklāts, ka lielākā daļa viesstrādnieku Īrijā atalgojumā saņem tikai nedaudz vairāk, nekā minimāli noteikts, proti, 8,65 eiro stundā. Vidējā samaksa par darba stundu Īrijā ir 21,9 eiro. Tātad viesstrādnieki saņem vairāk nekā divas reizes mazāku algu, nekā Īrijā vidēji. Viesstrādnieki pārsvarā nodarbināti tādās nozarēs kā rūpniecība, viesnīcu un restorānu bizness, kā arī būvniecība.

Interesanti, ka no četrām viesstrādnieku tautībām tieši latvieši saņem vismazāko atalgojumu. Tiesa, darba samaksu jūtami ietekmē tādi faktori kā dzimums, izglītība, uzturēšanas ilgums Īrijā un angļu valodas zināšanu apjoms. Pētījumā apskatītas arī biežākās kļūdas, kādas pieļauj latvieši darba meklējumos Īrijā.

"Latvieši ir kļuvuši par īru lēto darbaspēku," sacīja Īrijas Limerikas Universitātes profesors Pīrss Parkers, skaidrojot, ka latvieši saņem Īrijā mazāku algu nekā citi austrumeiropieši, jo nemāk sevi tik labi prezentēt darba devējam, viņiem ir sliktākas angļu valodas prasmes un bieži vien viņi pat nezinot, kā īru darba devējam uzrakstīt savu dzīves gājumu.

"Viņi ir tik ļoti izmisuši pēc darba, ka pieņem pirmo, ko iegūst," vēl vienu zemā atalgojuma iemeslu skaidroja pētnieks, minot, ka bieži vien viesstrādnieki no Latvijas nevēlas meklēt citu labāk kvalificētu un labāk atalgotu darbu.

Parkers norādīja, ka zemo Latvijas viesstrādnieku atalgojumu ietekmē arī darbinieka vidējais raksturojums, proti, strādnieks no Latvijas ir ar salīdzinoši zemāku izglītības līmeni, nedaudz zemāku angļu valodas prasmi, ir bijis ilgi Īrijā, kā arī no Latvijas uz Īriju peļņā braucošie viesstrādnieki bieži vien ir sievietes.

Pētnieks mudināja latviešus, meklējot darbu Īrijā, būt agresīvākiem un aizrautīgākiem, jo ne vienmēr darbu iegūstot kvalificētākais pretendents. Viņš, balstoties uz pašas Īrijas pieredzi, prognozēja, ka, mainoties situācijai Latvijā, peļņā devušies strādnieki, jau apguvuši jaunas prasmes, atgriezīsies Latvijā.

"Lietas mainās ātri. Latvija kādreiz var kļūt ļoti attīstīta. Šeit pēc desmit gadiem var būt Losandželosa," sacīja Parkers.

Profesors savas doktora disertācijas ietvaros 2009. un 2010. gadā aptaujājis vairāk nekā 1 100 imigrantu no Eiropas Savienības valstīm. Viņš atklāj, ka 2006. gadā Īrijā dzīvoja un strādāja apmēram 13 000 latviešu, bet tagad viņu skaits ir ap 40 - 50 tūkstošiem.

1987. gadā īri masveidā devās peļņā uz ASV, Austrāliju, Kanādu, bet 90. gados, sākoties ekonomiskajam bumam, atgriezās. Tas pats šobrīd notiek ES jaunajās dalībvalstīs - kopš 2004. gada Īrijā ieplūst imigranti no Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Polijas un citām valstīm labākas dzīves un darba meklējumos.
_{Avots:www.tvnet.lv}