Ne jau labas dzīves dēļ Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk dodas pasaulē laimi meklēt. Daži praktiski padomi tiem, kas arī jau nolēmuši aizbraukt

26.11.09
Kategorija: Īrija

Drošībai

Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, kā arī mūsu Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā pēc palīdzības vēršas Latvijas iedzīvotāji, kurus apkrāpušas gan darbā iekārtošanas aģentūras, gan darba devēji, gan arī pašiem informācijas trūkuma dēļ radušās dažādas ķibeles ārvalstīs. Tāpēc ministrija iesaka pirms izceļošanas ļoti rūpīgi iepazīsties ar nākamo darba devēju, atalgojumu, dzīvošanas apstākļiem, nepieciešamajiem izdevumiem un paredzēt arī iespējamo atgriešanos, ja, kā saka, visi striķi trūkst.

Pirms aizbraukšanas noteikti neaizmirstiet informēt savus ģimenes locekļus un draugus par jauno dzīvesvietu, kā arī drošības labad ieplānojiet rezerves līdzekļus krīzes situācijai. Vēlams reģistrēties Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā, sagādāt pases kopiju, apdrošināt dzīvību, veselību un mantu. Pirms izbraukšanas vajadzētu nodrošināties arī ar iespēju saņemt papildus materiālo palīdzību gadījumos, ja radīsies tāda nepieciešamība.

Plašāka informācija par darba nosacījumiem, dzīves apstākļiem ārvalstīs atrodama Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā: www.nva.gov.lv (sadaļā "Uzzini, pirms dodies!").

Darba tirgus ir atvērts šādās valstīs: Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Islandē, Kiprā, Lielbritānijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Zviedrijā, Ungārijā. Ierobežota piekļuve darba tirgum ir Austrijā, Šveicē, Vācijā – tas nozīmē, ka nepieciešama darba atļauja, tāpēc vispirms jāatrod darba devējs, kurš attiecīgajā valsts institūcijā iesniegs pieprasījumu tās saņemšanai. Iespējams arī, ka darba atļaujas izsniegšana tiek atteikta.

Nodarbinātības valsts aģentūra informē, ka vairumā darba piedāvājumu ir nepieciešams zināt vietējās valsts valodu vismaz tādā līmenī, lai varētu saprasties ar darba devēju, orientētos darba līguma nosacījumos, darba uzdevumos un darba instrukcijās, kā arī varētu kontaktēties ar klientiem, ja tas strādājot nepieciešams. Vairākās valstīs piedāvā gan maksas, gan bezmaksas valodu kursus.

Atšķirības

Katrā valstī ir arī savas uzturēšanās atļaujas, tāpēc jāreģistrējas tās atbildīgajā institūcijā (piemēram, Norvēģijā, Somijā un Īrijā – policijā, Zviedrijā, Dānijā – Migrācijas pārvaldē). Ja plāno uzturēties ilgāk par 6 mēnešiem, jāreģistrējas vietējās pašvaldības iedzīvotāju vai personu reģistrā. Jāņem vērā, ka var būt nepieciešama arī kāda papildus reģistrācija (piemēram, Lielbritānijā viena mēneša laikā pēc darba uzsākšanas – Strādnieku reģistrācijas shēmā – "Worker Registration Scheme"). Ja prombūtne ilgāka par 6 mēnešiem, arī Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāpaziņo savas dzīvesvietas adrese ārvalstīs.

Darba lietas katrā valstī ir specifiskas, tāpēc darba līguma noslēgšana, grozīšana, atalgojums, pieņemšana darbā un citi apstākļi ir atšķirīgi (piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, Portugālē un Nīderlandē ir valsts noteiktās minimālās algas, bet Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā minimālās algas un atalgojuma apmēru nosaka koplīgumi ar arodbiedrībām). Jārēķinās, ka arī sabiedriskā transporta izmaksas ārvalstīs ir daudz augstākas nekā Latvijā (piemēram, brauciens sabiedriskajā transportā Parīzē, Briselē un Dublinā izmaksā apmēram vienu latu, bet Londonā – pat aptuveni divus, tāpēc lētāk ir pirkt speciālos e-talonus).

Katrā valstī atšķirīgi ir veselības aprūpes izdevumi un sociālās drošības garantijas (ģimenes, bērnu, bezdarbnieku, invaliditātes, slimības u.c. pabalsti). Vairums pabalstu saistīti ar veikto sociālo iemaksu apjomu un iemaksu ilgumu (piemēram, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu Austrijā, nepieciešams nostrādāt un veikt sociālās iemaksas 6 mēnešus, Dānijā un Šveicē – 12 mēnešus, bet Itālijā un Lielbritānijā – 24 mēnešus).

Valsts nodarbinātības aģentūrā uzzinājām, ka eksistē arī tā dēvētais bezdarbnieka pabalsta eksports. Tas nozīmē – ja Latvijā cilvēkam ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts, viņam ir tiesības meklēt darbu kādā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī, turpinot saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu (līdz trim mēnešiem). Šim nolūkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā nepieciešams saņemt E 303 sertifikātu. Ierodoties ārvalstī, 7 dienu laikā jāreģistrējas sociālās apdrošināšanas institūcijā vai nodarbinātības dienesta birojā un jāiesniedz šis Latvijā saņemtais sertifikāts.

ĪRIJA

Šajā valstī ieceļotāju skaits no Latvijas pieaudzis sevišķi strauji, un interesentu joprojām netrūkst. Imants Miezis, "balticireland.ie" portāla vadītājs, uzskata, ka cilvēkam, kurš nolēmis doties uz Īriju, vispirms derētu iepazīties ar vispārējo situāciju. To var izdarīt, izstudējot publikācijas šajā ziņu portālā latviešu valodā. Žurnālisti, kuri tās veido, dzīvo Īrijā jau vairākus gadus, tāpēc viņiem var ticēt. Turklāt katru dienu portālā ievieto  5 – 6 aktuālus rakstus par vietējiem jaunumiem ekonomikā, politikā, latviešu dzīvē utt.

Uzsākot darba gaitas Īrijā, katram ir nepieciešams šīs valsts Personālais sabiedrisko pakalpojumu kods (Personal Public Service Number - PPS), ko var iegūt Īrijas Sociālo un ģimenes lietu departamentā. Latvijas Republikas pilsoņiem ir tiesības dzīvot un strādāt šajā valstī bez darba atļaujas, tāpat viņiem ir tieši tādas pašas tiesības uz darba samaksu un darba apstākļiem kā vietējiem (Īrijas Personālais sabiedrisko pakalpojumu kods: tālr. 01-8748444; mājas lapa internetā: www.welfare.ie).

Darba devējam ir nepieciešams šis PPS kods, lai viņš varētu informēt nodokļu institūcijas, ka esat sācis strādāt. Darbiniekam savukārt jāaizpilda speciāla veidlapa 12A , kas jānosūta nodokļu institūcijai, piesakoties nodokļu atlaides sertifikātam.

Zaudējot darbu, no šī departamenta var saņemt bezdarbnieka pabalstu vai bezdarbnieka palīdzības maksājumu. Iepriekš tad ir jābūt nodarbinātam vismaz trīs dienas sešu secīgu dienu laikā, jaunākam par 66 gadiem, darbspējīgam, ar iespējām strādāt pilna laika darbu un darbu meklējošam. Īrijas darba devējam bez īpašas atgādināšanas pašam jāatvelk nodokļi no darbinieka algas.

Latviešu, tāpat kā citu Eiropas Savienības valstu bērniem Īrijā ir iespēja saņemt gan pamata, gan vidējo izglītību bez maksas. Augstākā izglītība bez maksas ir pieejama vien dažās valsts finansiāli atbalstītajās augstskolās, bet tas attiecas uz studentu nepieprasītām mācību programmām. Īrijā valsts neatbalsta pirmsskolas izglītību, taču skolēniem obligāti ir jāmācās no 6 līdz 16 gadu vecumam (Īrijas Izglītības un zinātnes valsts departamenta mājas lapa internetā: www.education.ie).

Veselības un bērnu lietu departaments visiem iebraucējiem atgādina, ka jebkura persona, kas veselības aprūpes institūcijās atzīta par Īrijas pastāvīgo iedzīvotāju, var saņemt pilnu 1. kategorijas medicīnas karti vai limitētu 2. kategorijas medicīnas karti un tai atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus. Par pastāvīgu Īrijas iedzīvotāju atzīst personu, kas tur uzturas ne mazāk kā vienu gadu.

Padomi

Ārlietu ministrija atgādina, ka darbā iekārtošanās pakalpojumus var sniegt vienīgi tās firmas, kurām ir izsniegtas attiecīgās licences. Šo firmu saraksts pieejams Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā: www.nva.gov.lv.
Meklējot darbu internetā, izmantojiet Eiropas darba mobilitātes portālu: eures.europa.eu, kur pieejama informācija par legālām vakancēm Eiropas valstīs.

Uzziņa

Latvijā iegūtos kvalifikācijas un izglītības dokumentus atzīst Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Autors:
mg.iur. Mārcis Liors Skadmanis, Diplomēts jurists Londona
www.skadmanis.com