Galvaspilsēta: Velingtona
Valsts platība: 270 534 km²
Iedzīvotāju skaits: 4 076 140
Valsts iekārta: parlamentāra monarhija Britu Sadraudzībā
Valsts galva: Lielbritānijas karalienes apstiprināts ģenerālgubernators
Administratīvais iedalījums: 93 grāfistes, 9 distrikti, 3 pilsētu rajoni
Platība: 268 680 kvadrātkilometri
Reliģijas: kristieši, maoru bazn.
Iedzīvotāji: maori, eiropieši, austrālieši
Valsts kods: NZL
Satiksmes līdzekļu starptautiskā pazīšanās zīme: NZ
Oficiālā valoda: angļu, maoru valodas
Naudas vienība: Jaunzēlandes dolārs (NZD)
Starptautiskais tālsarunu kods: +64
Interneta adreses nobeigums: .nz
Augstākā virsotne: Kuka kalns (3 764 m v.j.l.)
Garākā upe: Vaikata (425 km)
Lielākais ezers: Taupo ezers
Populārākie tūrisma objekti:
Vaitamo alas, Rotorua nacionālais parks, Maoru mākslas un kultūras centrs, Oklendas Kara memoriālais muzejs, Kraistčērčas katedrāle, Starptautiskais Antarktikas centrs, Fjordlandes nacionālais parks, Oklenda, Salu līča jūras dabas parks, Vaipoua tropiskais mežs, Taupo ezers, Velingtona, Te Papa Tongarewa – Jaunzēlandes muzejs Velingtonā.
Valsts Okeānijas DR, Klusā okeāna D daļā, 1200 km uz A no Austrālijas. Valsts teritorijā ietilpst Dienvidsala, Ziemeļsala, Stjuarta, Četemas, Oklendas, Kempbelas salas. Jaunzēlandes valdījumā ir Niue, Kuka un Tokelau salas. Ziemeļsalā ir aktīva vulkānisma darbība, daudz karsto avotu un geizeru. Krasta līnija 15 134 km.
ANO loc. no 1945.g.
ANZUS loc. no 1951.g.
Āzijas un Klusā okeāna padomes loc. 1966.g.
Sadraudzības loc. no 1931.g.
Valsts iekārta
Konstitucionāla, parlamentāra monarhija. Valsts galva ir Lielbritānijas karaliene, kuru pārstāv ģenerālgubernātors. Valdību vada premjerministrs, likumdevējs parlaments - Pārstāvju palāta (120 deputāti). 1840.gadā Jaunzēlande kļuva par Lielbritānijas koloniju. Neatkarību ieguva 1907.gada 26.septembrī.
Iedzīvotāji
Jaunzēlandieši 74.5%, maori 9.7%, eiropieši 4.6%, imigranti no Klusā okeāna salām 3.8%, aziāti 7.4%.
Iedzīvotāju vecuma struktūra:
0 - 14 gadi - 22.2%
15 - 64 gadi - 66.3%
65 un vairāk gadi - 11.5%.
Dzimstības koeficients 1.8 bērni uz vienu sievieti. Vidējais mūža ilgums vīriešiem ir 75 gadi, sievietēm - 81 gads. 0.06% iedzīvotāju ir inficēti ar HIV/AIDS slimību. Rakstīt un lasīt prot 99% iedzīvotāju. Uz 100 vīriešiem ir 103 sievietes. Ekonomiski aktīvi 1.92 miljoni iedzīvotāju, no tiem lauksaimniecībā nodarbināti 10%, industrijā 25%, pakalpojumos 65%. Bezdarba līmenis - 5.1% (2007.g.). Apdzīvojuma blīvums - 14.5 cilv./km2. Pilsētās dzīvo 86% iedzīvotāju.
Reliģija: anglikāņi 24%, presbiterāņi 18%, Romas katoļi 15%, metodisti 5%, baptisti 2%, protestanti 3%.
Lielākas pilsētas: Oklenda (1 milj.), Velingtona, Kraistčērča, Manukau, Hamiltona, Dunedina.
Saimniecība
Agrāri industriāla valsts. IKP uz vienu iedzīvotāju - 19 500 dolāri, no tiem lauksaimniecība dod 8%, industrija 23%, pakalpojumi 69%. Valsts ražo 35,823 miljardus kWh elektroenerģijas, no tās TES 26.6%, HES 66.4%, alternatīvie enerģijas avoti 7% (2000.g.). Galvenie dabas resursi: dabas gāze, dzelzsrūda, ogles, svins, varš, zelts, kaļķakmeņi, smiltis, hidroresursi, koksne. Kalnrūpniecība (gāzes ieguve), melnā un krāsainā matalurģija (alumīnija kausēšana), naftas pārstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde (automobiļu montāža, elektrotehnisko un elektronikas izstrādājumu ražošana. Tekstilrūpniecība, kokapstrāde un papīra ražošana. Attīstīta pārtikas rūpniecība, kas pārstrādā lauksaimniecības izejvielas. Valstī darbojas daudzu ārvalstu banku filiāles. Aramzeme aizņem 6% teritorijas, augļu dārzi 6%, ganības 53%, meži un krūmāji 35%. Apūdeņo 2850 km2 zemes. Intensīva ganību lopkopība (piena, gaļas, gaļas-vilnas lopkopība). Audzē liellopus, pusmalkvilnas aitas. Jaunzēlande ir 2.vietā pasaulē vilnas ražošanā, 1.vietā pasaulē pēc gaļas ražošanas uz vienu iedzīvotāju. Valsts ir viena no lielākajām sviesta un siera ražotājām pasaulē. Audzē kviešus, miežus, kartupeļus, pākšaugus, dārzeņus, ābeles, bumbieres, zemenes, kivi. Zvejniecība.
Nozīmīgākais ir autotransports
Dzelzsceļi 3908 km (506 km elektrificēti), autoceļi 92 200 km, no tiem 53 568 km ar cieto segumu, iekšējie ūdensceļi 1609 km, naftas produktu vadi 160 km, gāzes vadi 1150 km. Liela nozīme jūras transportam. Jūras ostas: Oklenda, Velingtona, Dunedina, Kraistčērča. Starptautiskās lidostas Velingtonā, Oklendā, Kraistčērčā. Eksportē piena produktus, gaļu, vilnu, zivis, celulozi, papīru, mašīnas. Importē mašīnas un iekārtas, satiksmes līdzekļus, lidmašīnas, naftu, elektroniku, tekstilu, plastmasas. Galv. tirdzniecības partneri: Austrālija, ASV, Japāna, Ķīna, Lielbritānija.
Tūrisms
Tūristus piesaista nacionālie parki, daudzie geizeri un karstie avoti.