Kas jauns?

13.12.10
Kategorija: Jaunzēlande

Pabeidzām ziemas darba sezonu (jūnijs, jūlijs, augusts) un septembri, oktobri pavadījām Austrālijā. Bijām „ pārlaimīgi pāri” :) :) :) tik daudz latviešus kā Austrālijā .. nebijām satikuši pēdējos astoņus mēnešus. Njaaaaaaaaaaaaa….tas ir tas, kas ļoti, ļoooooooooooti pietrūkst. Lielais PALDIES Lindai :) Ādolfam un Mairai :) Tas bija neaizmirstams piedzīvojums! Bērnības sapnis piepildīts :) ko tālākkkkkkkk….jāiegūst jauni :)

 

Austrālijā redzējām gan ķengurus, gan krāsainos papagaiļus. Pēdējie noskrāpēja visas rokas, kad ieraudzīja manu sulīgo ābolu. Gribat tos sastapt brīvā dabā, tad dodaties uz „ Lietus mežu „, patālu no Brisbenas, bet vispār tie ir visur. Kad atbrīvojos no papagaiļu uzbrukumiem, ieraudzīju brīdinājuma zīmi, ka barošana var beigties ar „ salmanolu” . Labi, ka sekas izpalika…

 

Manuprāt, labākais laiks Austrālijas apceļošanai ir tieši pavasaris, jo tad ir gana karsts un pa brīdim arī līņā lietus. Viss zaļo un smaržo. Pabijām Sidnejas Zoo un es beidzot redzēju dzīvu Tasmānijas velnu :) nu nē, Santux, es to Tev nevedīšu kaut zinu, ka esi sajūsma par tiem. Viņš izskatījās tik briesmonīgs…uuuu, nekad nepretendēs uz mana mīļākā dzīvnieka titulu. Tad jau labāk priekšroku dodu oposumiem, tie gan tādi „ņirdzīgi tipāži”. Lēkāja pa mūsu mājas jumtu kā negudri, vienu nakti izdevās pat nofilmēt. Arī krabji man sāk patikt, it sevišķi tie, kas sastopami „lietus meža” kokos, tie spilgti zilie. Čūskas man izraisa nepatiku jau kopš bērnības un paldies visiem kam var pateikt paldies :), ka Austrālijā nevienu nesastapām. Nu ja neskaita tās milzones ko varēja apskatīt Sidnejas Zoo. FuuUUUUUUUUUUu  atceroties vien..zosāda uz visām debess pusēm, nu nepatīk man tie šņācošie, gļumuļaini garastaini.

 

Koalas ir supermīlīgi slinkuļi un varētu tos vērot dienām un naktīm, tikai diemžēl viņi mūsu Jaunzēlandes dārzā neapgrozās :) Mums ir tikai zaķi, kas šogad esot sadzimuši nejēdzīgi daudz.

Spilgtākās atmiņas par Austrāliju

 

Tikšanās ar vietējiem latviešiem „ Brisbenas Latviešu biedrības namā” un „ grillēšanas pasākumā” parkā :) (tas nekas, ka ļoti lija lietus un pūta vējels :). Bija jautri un dažbrīd smējāmies līdz asarām, jo īpaši tad, kad padalījāmies pieredzē… kā iet.. kad vajag izteikties citā valodā, bet trūkst vārdu :)

Padalīšos arī ar Jums :) :) :)

 

stāsts iz dzīves…. Tas notika pirms četriem gadiem Latvijā :)

Man ir trīs gadus jaunāks brālis, abi skolu esam beiguši Kurzemē, tātad kurzemnieki :) Mūsu pusē ir visai liels krieviski runājošo trūkums, ja tā to var definēt :)) Ar to gribēju teikt, ka jutu diezgan lielu mīnusu savās krievu valodas zināšanās, jo nekad nebija nācies tās pielietot vairāk kā kārtējo reizi satracinot krievu valodas skolotāju. Nu es biju „īīīpaša skolniece”…nu nevarēju nosēdzēt 40 minūtes, ja stunda bija garlaicīga. Atceros kā vienā no reizēm kad tiku apsaukta par „uzvedību”, kas bija visai laba :) man nācās doties pie skolas direktora un paskaidrot kādēļ skolotājai ir problēmas ar mani. Bija jāpaskaidro ko, manuprāt, jāmaina, lai es stundās būtu priekšzīmīga. Pateicu, ka vienīgais ko te var līdzēt ir paņemt pāris manas idejas kā krievu valodas stundas padarīt interesantākas. Krievu valodas učene bija šokā un kliedza, kas viņa kāds „gēnijs”, bet direktors, gados jauns vīrietis, skatījās uz mani un smīnēja. Un es skaidri jutu, ka viņš zināja par ko es runāju, jo tās stundas tiešām bija gaužām garlaicīgas.

 

Abi ar brāli krieviski sapratām, bet atbildēt gan bija zināmas grūtības. Atbildēt es protu, arī anekdotes krieviski pastāstīt, tikai tās reizes izvēršas par vēl lielākām anekdotēm, jo visi smejas vēderus turēdami. Bet, lai tik kāds pamēģina man teikt, ka es nerunāju krieviski :)) es runāju, drīzāk Jūs labi nesaprotam :))

Kādu dienu brālim bija jābrauc uz servisu pēc auto. Lai būtu jautrāk nolēmām braukt ar sabiedrisko transportu :) Braucām diezgan lielu gabalu ārpus Rīgas centra. Autobusā satikām paziņas un aizrunājāmies. Kad sapratām, ka pieturu esam nogulējuši, zvanījām uz servisu. A klausules otrā galā ir cilvēks, kas atbild tikai krieviski. Viņš jautā kur esam? Gar logiem zib koki…priede, ozols, priede, egle… Gribēdams neaprakstīsi atrašanās vietu. Te pēkšņi sākas kapi un brālis priecīgs, ka kaut ko atpazīstamu ieraudzījis :) jautāja man kā krieviski ir kapi, bet es ātrumā nespēju pat izdomāt uz kādu burtu tas vārds varētu sākties. Klausules otrā galā atkal jautā kur esam??.. Autobusā sēdošie cilvēki jau sen sapratuši, ka esam nomaldījušies un visi ar interesi klausās kā beigsies saruna. Te pēkšņi brālis atbild:” Nu gdē, gdē! Nu mi tam gde vse umerļi!” Autobusā cilvēki sāk skaļi smieties un redzu, ka brālis dusmīgi pabeidz sarunu. Jautāju viņam, kas notika…ko servisā atbildēja…” Tu zini ko viņš man pajautāja?”: prasa brālis: ”Viņš jautāja man.. A Ti točna znāješ čto vsē umerļi?” un pats sāk smieties kā negudrs. Kopš tā laika es kaut nakts laikā zinu pateikt kā krieviski ir kapi :) :) :) nekad vairs to neaizmirsīšu :) nekad.

***

 

Brisbenā uz vienas no galvenajām centra ielām ir garšīgākie sušīiiiiiiiiiiii pasaulē :) un viņi tos pārdod nevis gabaliņos, bet rullīšos. Tad nu nopērc un pastaigājoties pa pilsētu vari tos notiesāt, jo rullīšiem nav nepieciešami irbuļi. Cena tikai $2,00-2,50 par rulli(tas ir kādi 6 sušī gabaliņi).

 

Un turpat netālu ir mazs stūra „ ūķītis” kurā vari palūgt samiksēt visneiedomājamāko augļu sulas. Tās turpat Tavu acu priekšā tiek blenderētas un tiek piedāvātas komplektā ar dažnedažādām piedevām. Mēs nogaršojām arbūzu sulu ar aličas un alvejas gabaliņiem. Un kaut arī atgriezāmies šajā vietā kādas reizes trīs...mēs allaž palikam tikai pie „arbūznieka” .

 

Ja vēlaties nobaudīt dažādu tautu virtuves, turklāt par ļoti lētām naudiņām, tad pajautājiet vietējiem.. kurā ielā ēstuves atrodamas. Tās parasti ir mazliet ārpus centra un izskatās tādi kā restorānu rajoniņi. Tādā pabijām gan Sidnejā, gan Brisbenā un cenas ir uz pusi lētākās kā centrā.

 

Brisbenas krievu veikala apmeklējumu nevarēšu nepieminēt :) Pēc četru mēnešu pārtraukuma atkal tiku pie savas visiecienītākās maizes uz pasaules – latviešu tradicionālās rupjmaizes :) Mājās(uz NZ) pārvedām sešus kukuļus :) Pagājis tikai mēnesis kopš atgriezāmies no Brisbenas un mūsu saldētavā ir atrodams vairs tikai viens „extra gadījumiem” noglabāts kukulītis. To paspējuši nogaršot gandrīz visi mums pazīstamie jaunzēlandieši un visi kā viens saka, ka tas ir kas ļoti interesants, esot ļoti laba pēcgarša, kā perfekta garšas buķete. Daži saka, ka viņi nebrīnās, ka tā ir mana iemīļotākā maize, jo tā garšojot pēc kūkas. Tā, lūk!! Jums tur Latvijā rupjmaize ir gana, ja sanāk, tad apēd arī šķēlīti ar domām par mums :) Brauksiet ciemos :) ??? Domāju, ka sapratāt, kas man padomā :) :) :)

 

Lai mēs visi esam stipri un tikpat idejām bagāti :)  kā latviešu rupjmaizes kukulītis :)

Uz tikšanos mājās :) vai Jaunzēlandē :)

~Rī & Gū :)