Par šķiršanos no palicējiem

01.02.11
Kategorija: Jaunzēlande

 

Emigrācijas procesa pirmās lielās emocionālās grūtības saistītas ar lēmuma pieņemšanu par aizbraukšanu un šķiršanos no palicējiem. Pieņemt lēmumu radikāli mainīt savu dzīvi nav viegli, tas nozīmē gan šaubas, gan sēras par zaudējumiem. Bez tam būs ļaudis, kas aiz bailēm par savu lomu migranta dzīvē, vai šauboties paši par savu dzīves ceļu, neatbalstīs vai mēģinās atrunāt no tāda lēmuma. Palicēji, kas aizbraukšanu jūt kā zaudējumu, uz emigranta lēmumu reaģē ar šoka, tirgošanās, dusmu periodiem, un tikai tad pieņemšanu, un daļai no palicējiem, iespējams, būs tendence kādā no šīm fāzēm iestrēgt uz ilgu laiku. Īpaši smagi šķiršanās norit, ja pārceļas tikai daļa no ģimenes, tad aizbraucējam jātiek galā arī ar asu vainas sajūtu.

Diez vai kāds emigrants grib nodarīt pāri saviem tuvajiem. Šādus lēmumus cilvēki pieņem, analizējot savā rīcībā esošo informāciju par draudiem un iespējām, par to, kas pašam un tuviniekiem būtu labāk. Katram arī ir tiesības un pienākums pieņemt pašam savus lēmumus par savu dzīvi.

Taču ar tuvākajiem cilvēkiem lēmumu par pārcelšanos un ar to saistītās sajūtas noteikti vērts kārtīgi izrunāt, tam vajadzētu mazināt procesa smagumu.

_{Autors: Lāsma Zuzāne}

_{mobilitate.wordpress.com}