Par likumsakarībām

Prātoju, vai iespējams rezumēt, kādi faktori ir noteicošie, vai aizbraucējam iedzīvošanās jaunajā mītnes zemē padosies viegli. Liekas, ka var gan.

    * Sirds un domas nav palikušas pie bērniem vai citiem mīļiem cilvēkiem Latvijā

Bieži mēdz teikt, ka jādzīvo šeit un tagad, nevis pagātnē. Lai iedzīvotos šajā krastā, arī domās jābūt šeit.

    *  Maza atkarība no ārējiem vērtējumiem

Iesākumā, pirms iekārtota jaunā dzīve, nākas saņemt ļoti daudz noraidījumu, gan darba meklējumos, gan, iemanoties kārtot lietas tā kā britu sistēmā pieņemts. Vieglāk, ja cilvēks spēj svešus vērtējumus viegli noskurināt kā mazsvarīgus, savādāk ar tādu NĒ daudzumu grūti tikt galā. Tas, vai cilvēkam galvenais vērtību kritērijs ir pašam sevī, vai arī bez citu cilvēku atzinības un pozitīviem vērtējumiem grūti dzīvot, manuprāt ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, cik labi veiksies emigrācijā. Tāpēc redzēts, ka ļaudis, kas Latvijā baudījuši intensīvu sabiedrisko dzīvi un popularitāti, emigrācijā galīgi saplok, paliek pāri vien ēna no iepriekšējā cilvēka.

   *  Laba stresa panesamība

Pirmajos mēnešos stresa līmenis ir tik augsts, ka var sagādāt nelāgu diskomfortu mieru un rutīnu mīlošiem ļaudīm. Savukārt tādiem adrenalīna narkomāniem kā man vajag spriedzi, lai vispār dzīvei būtu krāsa, un man tas patīk.

Give me morrrrreeeee!

    * Personības elastība

Rigidām personībām pierašana pie tādiem jaunumiem notiek ar lielu rezistenci. Kādu laiku ierastie aizsardzības mehānismi mēģina strādāt pa vecam, līdz tie vairs netiek galā ar trauksmi, un tas sagādā ciešanas. Savukārt, ja cilvēka aizsardzības mehānismi nav cieti, un indivīds ir jau agrāk bez lielām ciešanām praktizējies funkcionēt visai dažādās sociālajās lomās, tad arī adaptācija emigrācijā ies vieglāk.

    * Pašapziņa

Pēc pārcelšanās imigrantam varētu likties, ka trūkst daudzu būtisku iemaņu, lai veiksmīgi funkcionētu jaunajā mītnes zemē. Svarīgi, lai prāts nezaudē pārliecību, ka ārējās vides maiņa un sākotnējā pieredze nemazina šī cilvēka vērtību, taisni otrādi – tās sniedz jaunas prasmes un vairo spēku. Vieglāk arī, ja cilvēkam ir tendence sevi uzskatīt par savas dzīves veidotāju, nevis apstākļu upuri. Tādā gadījumā, tad kad jau būsi guvis pirmos panākumus un sāksi just atdevi no ieguldītās enerģijas, varēsi ar gandarījumu un lepnumu teikt paldies vien pats sev.

Emigrēt nav viegli, nudien, tas ir  viens no grūtākajiem psiholoģiskajiem pārbaudījumiem, ko iespējams sev sagādāt. Tādēļ, ja liekas, ka dzīve top par grūtu, vai stresa krietni par daudz, varu tikai no visas sirds ieteikt lieki nemocīties un izmantot servisus, kas šādām dzīves situācijām domāti. Iespējas saņemt psiholoģisko palīdzību ir, ja vien pameklē - imigrantu un labdarības organizācijās, internetā un arī NHS. (Te pieejami arī valsts apmaksāti psihoterapeita pakalpojumi.) Iespējams, ar kārtīgu izrunāšanos no sirds vien pietiks, lai atkal atgūtu sparu virzīties tālāk.

 

Neveiksmes gadās visiem. Reizumis paslīd un apkrīt ikkatrs. Taču svarīgi pēc tam piecelties, noskurināties, un atkal doties uz priekšu.


<sub>Autors: Lāsma Zuzāne

mobilitate.wordpress.com</sub>