Galvaspilsēta: Nikosija
Valsts valodas: grieķu un turku

Etniskās grupas: 77% grieķi, 18% turki, 5% citi

Platība: 9 251 km²
Iedzīvotāji: 870 000

Valūta: Eiro
Tālsarunu kods: +357

Kipra ir salu valsts Vidusjūrā. Tā ir trešā lielākā sala Vidusjūrā. Tā ir viena no populārākajām tūristu galamērķiem. Atrodas uz dienvidiem no Turcijas. Divas lielākās kalnu grēdas ir Pentadaktila kalni ziemeļos un Trodosa kalni salas centrālajā un dienvidrietumu daļā. Starp šīm divām grēdām plešas auglīgais Mesaorijas līdzenums.

Kipra ilgus gadus bijusi krustcelēs starp Eiropu, Āziju un Āfriku, un tur vēl līdz šodienai ir jūtamas aizgājušo civilizāciju pēdas — romiešu teātri un mājas, bizantiešu baznīcas un klosteri, krusta karotāju pilis, kā arī liecības par aizvēsturisko cilvēku sadzīvi.

Salas galvenās saimnieciskās darbības ir tūrisms, apģērba un amatniecības izstrādājumu eksports un kravu pārvadāšana pa jūru. Tradicionālo amatniecības izstrādājumu klāstā visizplatītākie ir izšuvumi, keramika un vara izstrādājumi.

Tradicionālie vietējie ēdieni ir meze — uzkožamo izlase, ko pasniedz kā pamatēdienu, halloumi siers un zivania šnabis.

Kopš 1074. gada, kad Turcija okupēja salas ziemeļus, Kipras turku un grieķu kopienas dzīvo atsevišķi, nodalītas ar tā saukto “zaļo līniju”.

Kipra pazīstama arī kā Afrodītes, mīlas un skaistuma dievietes dzimtene, jo saskaņā ar leģendu viņa ir dzimusi šajā salā.

Mūsdienu literatūrā izceļami dzejnieks un rakstnieks Kostas Montis un rakstnieks Demetris Gotsis, savukārt Evagorass Karageorgis un Marios Tokas ir plaši pazīstami komponisti.
 
2004. gada 1. maijā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.