2009.gadā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 4700 cilvēkiem
27.04.10Kategorija: Latvija
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2009.gadā. Dati apkopoti, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par valstī dzīvesvietu deklarējušajām un no valsts izbraukušajām personām.
Apkopotie dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4700 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2008.gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 2542 cilvēkiem.
2009.gadā no 71 valsts uz dzīvi Latvijā ieradās 2688 cilvēki (par 22,4% mazāk, salīdzinot ar 2008.gadu), bet uz pastāvīgu dzīvi 92 pasaules valstīs devās 7388 cilvēki (par 23,0% vairāk nekā 2008.gadā). Statistikas dati liecina, ka 2009.gadā starptautiskajā imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 54,9% (2008.gadā - 66,3%), bet emigrācijas plūsmā - 55,7% (2008.gadā - 57,0%).
Aizvadītajā gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu, mūsu valsts iedzīvotāju emigrācija uz Lielbritāniju palielinājusies - 2,0 reizes, uz Krieviju - 1,3 reizes, uz Vāciju - 1,2 reizes, emigrācija uz Īriju samazinājusies 2,1 reizi.
Ilgtermiņa migranti saskaņā ar ANO Rekomendācijām ir personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī vai administratīvajā teritorijā ar mērķi apmesties uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu, vai arī izbrauc no tās uz citu pastāvīgo dzīvesvietu.
No 2009.gada starptautiskiem emigrantiem Latvijas pilsonība bija 53,0% aizbraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 13,5%. No imigrantiem Latvijas pilsonība bija 19,4% iebraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 0,2%.
2009.gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši - 54,6%, bet emigrantu vairākums bija sievietes - 51,1%.
2009.gadā iedzīvotāju starptautiskās migrācijas rezultātā mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu skaits valstī samazinājās par 1950 cilvēkiem, krievu - par 1826, ukraiņu - par 348, baltkrievu - par 181 cilvēku. Turpretī rumāņu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 60, zviedru - par 47, vāciešu - par 40 cilvēkiem.
Analizējot 2009.gada datus par starptautisko migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 48,5% un 48,2%. Precēto personu īpatsvars imigrantu vidū bija 36,1%, bet emigrantu vidū - 36,4%.
Avots:www.ltvzinas.lv