Latviešu Valodas Aģentūras pētījums: valodas lietojums diasporā
16.07.10Kategorija: Latvija
Nesen ticis veikts zinātniskais pētījums, lai tuvāk izpētītu ārzemēs dzīvojošo latviešu attieksmi un paradumus pret dzimtās valodas lietošanu. Pēdējie novērojumi rāda, ka aptuveni 200,000 – 300,000 latviešu pašreiz dzīvo ārpus dzimtenes, un uzturās daudz dažādu diasporas kultūrās. Latviešu Valodas Aģentūras (LVA) pētījums “Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums” (2009) uzsver faktu, ka latviešiem diasporā nav vienas vienīgas “monokultūras”. Taču dzīvesveidi un attieksmes krietni atšķiras, stāstīja LAV pārstāves Gunta Kļava un Kristīne Motivāne PBLA skolotāju seminārā, kas notika šonedēļ Rīgā.
Statistika
Respondenti bija galvenokārt Īrijas (89%) un Lielbritānijas (9%) iebraucēji, turklāt dažiem respondentiem bija citas dzīvesvietas Eiropā vai ASV. Lielākā daļa no viņiem bija ar vidusskolas attestātu (46%) vai augstskolas līmeņa izglītību (37%), un pārsvarā (78%) bija nodarbināti mītnes valstī. Repondentu biežāk minētās nodarbošanās bija: pārdevējs, apkopējs, mājsaimniece, pavārs, trauku mazgātājs un IT speciālists. Vairums repondentu izrādīja interesi saglabāt saites ar Latviju un latviešu kultūru, piemēram 54% atbildējā, ka mēģina lasīt latviešu literatūru, skatīties presē un medijos, lai nezaudētu saikni. Turklāt 89% teica, ka turpina runāt latviski ar ģimenes locekļiem. Tomēr ne visiem tas liekas svarīgi – 24% atbildēja, ka nekad neizvēlas iet uz latviešu pasākumiem, 9% teica, ka jau grūtībām runā tekoši latviski. Taču vairums pētījuma dalībnieku atzina, ka plāno atgriezties Latvijā tuvākā vai tālākā nākotnē.
Secinājumi
Pētījuma kopsavilkums uzsver attieksmi kā ļoti svarīgu faktoru, it īpašī jauktajās laulībās. LVA secina, ka, ja pozitīvas attieksmes nav, būs grūti diasporas jaunajai paaudzei saglabāt iedzimto valodu un kultūru, īpaši domājot par nākamajām paaudzēm. Bieži vien attieksmes trūkums ir negatīvas psiholoģiskās nostājas dēļ vai arī pārvietošanās traumas. Turklāt valsts un citu organizāciju atbalsts ir nepieciešams. Pētījums arī salīdzināja Latvijas diasporu ar praksi citās Eiropas valstīs , un secināja, ka, salīdzinot ar Čehiju, Lietuvu, un Grieķiju, latviešu sabiedrībā ir manāms resursu un ieguldījumu trūkums attiecībā uz diasporas atblastu. Stipra diaspora ir nepieciešama. Ir sekojoši diasporas atbalsta veidi: diasporas izglītības iestāžu atbalsts (skolotāji, mācību materiāli, finansējums), atbalsts biedrībām un kopienām (pasākumi, administratīvās izmaksas, citas aktivitātes), projektu konkursi, informatīvais atbalsts. LVA secina, ka “ jāuzsver, ka veiksmīgu savastarpējo sakaru uzturēšanā ir būtiski mainīt attieksmi latviešu sabiedrībā, pievēršot uzmanību diasporas pārstāvju esošajam un iespējamajam devumam nākotnē Latvijas valstij, tās ekonomikai, sabiedrībai un kultūras dzīvei´”.
Laila Grīnberga
Avots: www.valoda.lv