Briti tomēr ir mazliet dīvaini

07.04.10
Kategorija: Lielbritānija

Divdesmit sešus gadus vecais Dainis savukārt uz mājām vēl netaisās. Viņš jau vairākus gadus dzīvo Anglijas dienvidos un strādā kādā pārtikas fabrikā par meistaru – pieskatot ražošanas līnijas un sešus strādniekus. "Kad pirmo reizi ar draugiem izdomājām braukt strādāt uz Angliju, pamatīgi aplauzāmies, jo nebija ne konkrēta darba, ne dzīvesvietas, un nevienam no mūsu kompānijas nebija arī nekādas sajēgas, kādi dokumenti vajadzīgi," atceras Dainis. Kad nauda beigusies, divatā ar draugu divas nedēļas dzīvojuši mašīnā, līdz, lūdzot palīdzību ģimenei, viņš atgriezies mājās. Pēc kāda gada sasparojies un braucis atkal, pārliecinoties, ka viss atkarīgs no tā, ko pats ir gatavs darīt.

 

"Pirmo laiku sēdēju pie rūpnīcas katru dienu, gaidot, vai manis neievajadzēsies, un nekad nezināju, vai būs darbs un kaut minimāli ienākumi. Ceļu uz darbu mēroju kājām, nostaigājot neskaitāmus kilometrus katru dienu, līdz iekļuvu rūpnīcas štatā un sāku kāpt uz augšu pa karjeras kāpnēm," viņš stāsta. Tagad Dainis pelnot ap 30 tūkstošiem britu mārciņu gadā un stāsta, ka viesstrādnieki rūpnīcās pamatalgā pelna ap 300 latiem nedēļā, bet, ja strādā virsstundas, tad vairāk. Jautāts par sadzīvi, jaunais vīrietis skaidro, ka agrāk dzīvojis privātmājā, kur par īri vien maksājis 550 mārciņu mēnesī, bet tagad, gribēdams ietaupīt, pārcēlies uz savu istabiņu pie draugiem un mēnesī ap 500 mārciņu tērē gan mājoklim, gan iztikai. Atpūtai un izklaidei vīrietis daudz netērē – viņam ir sporta zāles un peldbaseina abonements, dažkārt viņš aiziet uz kādu krodziņu satikt citus latviešus, bet lielākoties mājās vienkārši atpūšas.

 

Daiņa angļu valodas zināšanas bijušas viduvējas, turklāt saprast angļus viņu izrunas dēļ iebraucējam uzreiz nemaz neizdodas. "Tagad vairs nejūtos neērti, kad izeju sabiedrībā, bet sākumā nesapratu, ne ko viņi saka, ne viņu stulbos jociņus un nezināju, kā uz tiem reaģēt," liepājnieks atklāj, neslēpjot, ka angļi viņam nav iepatikušies arī tagad, jo esot visai liekulīgi. "Visi liekas tādi draudzīgi, bet, kad tev patiešām vajadzīga palīdzība, neviens neatsaucas. Man pat šķiet, ka viņi ienīst iebraucējus un to vien gaida, kā viņiem ieriebt," uzskata Dainis.
Puisim ir savas domas arī par angļu meitenēm un kulinārajām īpatnībām. Draudzeni viņš sev svešumā neesot atradis un uzskata, ka nav arī tā īsti iedzīvojies, jo katru dienu aktīvi seko līdzi notikumiem Latvijā. Dainis ieguvis lielāku dzīves pieredzi un atzīst, ka finansiālā ziņā Anglijā noteikti ir labāk dzīvot nekā Latvijā, taču, tikko būs tāda iespēja, viņš nekavējoties braukšot mājās. "Vismaz, lai normāli paēstu!"

 

Tiem, kas tikai grasās pamest Latviju, viņš neiesaka braukt uz dullo, bet tikai pie labiem paziņām, kas var sniegt atbalstu. Esot dzirdējis arī par gadījumiem, kad angļi atsakās ņemt darbā cilvēkus no Baltijas valstīm, aizbildinoties ar dažādām formālām atrunām. Tomēr, par spīti visam, jautāts, vai jūtas Anglijā laimīgs, Dainis atbild: "Vairāk vai mazāk – jā!"
_{Avots: laikraksts "Kurzemes Vārds"}