«Emigrantu tīkli» spodrina eksporta bilanci

13.05.10
Kategorija: Lielbritānija

Patriotisms bez altruisma

"WWL" savus aģentus pārsvarā atrodot caur paziņu paziņām, dažus sastapuši arī ārvalstu tirdzniecības izstādēs. Ir uzņēmumi, kas izplatītāju vervēšanā iet vēl tālāk – piemēram, guļbūvju ražotājs un eksportētājs SIA "Dores" par dīleriem ārvalstīs aicina pieteikties tos, kas vēl tikai gatavojas doties ārpus Latvijas. "Pirms pusgada ielikām avīzē rakstu, ka cilvēkus, kuri plāno pārcelties uz ārzemēm, aicinām sadarboties. Nu vairs reklāma nav vajadzīga, cilvēki paši mūs atrod," stāsta "Dores" projektu vadītājs Baltijas un Skandināvijas valstīs Gatis Noviks.

Popularizēt iespēju sadarboties vairs neesot nepieciešams arī Stendera ziepju fabrikai, kas piedāvā veidot veikalus zem Stendera zīmola jeb atvērt franšīzi. No uzņēmuma aptuveni 160 veikaliem visā pasaulē trešā daļa pieder tieši ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. "Un ik dienas piesakās 15 – 20 jaunu interesentu," stāsta uzņēmuma mārketinga komunikāciju vadītāja Maija Āboliņa.

Kā aizceļotājus, kuriem taču ārzemēs ir sava dzīve un darbs, izdodas ieinteresēt sadarboties? Ir cilvēki, kurus vada patriotiskas jūtas un vēlme palīdzēt Latvijai, citiem ir pragmatiskāka motivācija, stāsta I. Reinhards: "Taču altruisms tas nav un nemaz nebūtu vajadzīgs." Par katru izdevušos darījumu aģenti saņem komisijas maksu.

Arī daudziem no tiem, kas atver Stendera franšīzi ārzemēs, līdztekus racionālai domai par peļņu tas ir arī emocionāls lēmums, uzskata M. Āboliņa: "Lepnums par to, ka var strādāt ar veiksmīga Latvijas uzņēmuma zīmolu."

Uz etniskajiem veikaliem

Viens no attīstītākajiem Latvijas eksporta sektoriem Lielbritānijā ir pārtika, it sevišķi tā saucamajos etniskajos vai krievu veikalos, teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē vadītāja Indra Freiberga. Piemēram, SIA "Saldus pārtikas kombināts" ražotās konfektes "Gotiņa" gan Lielbritānijā, gan citur pasaulē pircējus atradušas, tieši pateicoties jaunajiem emigrantiem, kuri ir kā "staigājošas reklāmas", stāsta uzņēmuma vadītāja Līga Grīsle. Vai ar "Gotiņu" popularitāti emigrantu vidū varētu tālāk iekarot arī, piemēram, britu garšas kārpiņas? "Nē," domā L. Grīsle. "Tas ir tāpat kā mūs diez vai kāds piespiestu pirkt kaut kādus taizemiešu zirnekļus." Otrkārt, lai ieietu lielajos veikalu tīklos, būtu vajadzīgi lieli līdzekļi.

Tādēļ tieši uz etniskajiem veikaliem mērķē arī Egils Martinsons Portugālē – līdztekus koka mājām viņš tur cenšas izplatīt arī pārtikas ražotāja "Pure Food" produktus. Kā apliecina "Pure Food" vadītājs Aivars Žimants, ārvalstu tautiešu iesaistīšana eksporta veicināšanā esot mērķtiecīga politika. Cik šādu aģentu uzņēmumam jau ir, esot komercnoslēpums, bet "sākās tas jau pirms daudziem gadiem, kad iegājām ar savu produkciju Amerikā".

L. Briģe pat uzskata, ka eksporta veicināšana turpmāk varētu būt jauna vadlīnija, kā ārzemēs dzīvojošajiem solidarizēties ar Latviju, jo jūtams, ka saikne starp ārzemju latviešiem un Latviju kopumā kļūstot arvien trauslāka.

I. Reinhards gan piebilst: lai arī ir daudz pozitīvu piemēru, ne viss ir tik rožaini. Tāpat kā šeit, arī ārvalstīs ir gan godīgi, gan ne tik godīgi latvieši, kas blēdīgi mēģina iedzīvoties uz Latvijas uzņēmēju rēķina, tādēļ "emigrantu mārketingā" jābūt uzmanīgiem.

***

VIEDOKļi

Eksporta veicināšana ar emigrantu tīkliem nav Latvijas uzņēmēju jaunatklājums – tieši aizceļotāji jau pirms gadsimtiem likuši pamatus arī tādas eksporta lielvalsts kā Šveice izaugsmei, stāsta šveicietis, ekonomikas profesors Karlo Jegers: "Tolaik Ženēvā dzīvoja kalvinisma pamatlicējs Žans Kalvins, kura piekritējus sāka vajāt katoļu baznīca. Kalvinisti bija spiesti bēgt, izklīzdami pa visu Eiropu, kur sāka nodarboties ar tirdzniecību. Tā izveidojās tāds kā kalvinistu tīkls, caur kuru Šveice sāka eksportēt pulksteņus, tekstila izstrādājumus." Vēlāk vajāšanas turpinājās citās valstīs, tāpēc kalvinisti bēguši tālāk, piemēram, uz Ameriku. "Produkti mainījās: nāca siers, tehnika, sākās tūrisms un banku pakalpojumi. Bet tirdzniecības tīkls palika." Šobrīd tas vairs nav kalvinistu tīkls, bet tas joprojām pastāv, uzsver K. Jegers. "Un tas ir sekmējis milzīgu Šveices propagandu visā pasaulē."

Kopš spēkā pieņemas emigrācijas plūsma, arī Latvijai ir arvien vairāk savu "kalvinistu" ārzemēs. Tomēr runāt par aizceļotāju izmantošanu eksportā kā sistēmu būtu pārspīlēti, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Lita Kokale – pagaidām ir tikai "atsevišķi un pozitīvi piemēri".

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē vadītāja Indra Freiberga atzīst: neformālie kontakti ar tautiešiem Lielbritānijā pastāv, tomēr par nopietnu tīklu to īsti nevarētu saukt: "Vairākums Latvijas iedzīvotāju Lielbritānijā tomēr nodarbojas nevis ar tirdzniecību, bet gan strādā pie darba devējiem pakalpojumu un rūpniecības sektorā."

_{Avots: laikraksts " LATVIJAS AVĪZE"}