Par darba aģentūrām
07.02.11Kategorija: Lielbritānija
Lielbritānijai ir ilga vergturības vēsture, un šis kultūras mantojums mūsdienās, liekas, dzīvo britu darba aģentūrās. Aģentūras cenšas iegūt savā īpašumā pēc iespējas labākus un lētākus cilvēkresursus un pārdot tos pēc iespējas izdevīgāk. Cītīgie un mazprasīgie Austrumeiropas imigranti ir tieši šāda lēta prece.
Jābrīdina, darba aģentūras biezi kavējas ar nepieciešamās dokumentācijas kārtošanu, un ar darbiniekiem rīkojas bez jebkāda entuziasma. Vai visi papīri kartībā, vai piemērota pareiza nodokļu likme, vēlams iespēju robežās pārliecināties pašam. Arī aģentūru solījumus par darba iespējām der uztvert ar skepsi. Kaut vai šāda elementāra kultūras atšķirība – ja aģentūrā saka, ka piezvanīs, bet nepiezvana pāris dienu laikā, var pieņemt, ka zvana nebūs.
Iedrošinos apgalvot, ka iebraucēju izmantošana fiziskos pagaidu darbos par minimālo algu ir nosaucama tikai par ekspluatāciju. Diemžēl, lielā daļā gadījumu ārzemniekiem, kas iesākumā nevar atrast labāku darbu, jo trūkst vietējo rekomendāciju, izglītības un sociālo iemaņu, nav citas izejas, kā kļūt par aģentūru darbiniekiem.
Autors: Lāsma Zuzāne