Par mācīšanos
05.02.11Kategorija: Lielbritānija
Lietas Britu salās notiek citādi ka Latvijā, gan uzņēmējdarbībā, gan darba meklējumos, tāpēc no savas pieredzes varu ieteikt jau sākumā likt lepnību pie malas un izmantot iespējas pamācīties. Lai arī mācības prasa laiku, tas ir tā vērts, lai izvairītos no puniem, kāpjot uz dažādiem grābekļiem, pašam praksē caur neveiksmēm apgūstot visas gudrības.
Kursi, semināri un konsultācijas bezdarbniekiem, uzņēmējiem, valodas kursi, pasākumi dažādiem profesionāļiem par velti vai nelielu samaksu pieejami visās pilsētās un līdzēs, lai iejustos vietējā sabiedrībā un saprastu, kas un kā jaunajā mītnes zemē darāms.
Jāuzsver – šeit nederēs Latvijas piegājiens darba meklējumos. Tāpēc der pamācīties vietējo stilu un prasības, piemēram, kā darba pieteikumus rakstīt tā, lai tiktu cauri elektroniskajām programmām, kas automātiski atsijā lielāko daļu pieteikumu. Ari rekrūteri katram CV acis pārlaiž vien pāris sekundes, diez vai var cerēt, ka tavu pieteikumu kāds rūpīgi lasīs un meklēs tajā pērles. Ja uz katru vakanci ir vismaz pārsimts pieteikumu, ir vērts piedomāt pie darba meklēšanas stratēģijas. Viens secinājums savas pieredzes – pirmo darbu meklējot, nav vērts pieteikties uz labi izreklamētām un iekārojamām vakancēm, uz tām gribētāju tik daudz, ka jaunam imigrantam maz cerību saņemt pat negatīvu atbildi. Drīzāk ir jēga meklēt darba piedāvājumus uzņēmumos, kas pirmajā acu uzmetienā neliekas īpaši pievilcīgi.
Jāpiebilst, citās valstīs gūta akadēmiskā izglītība uz salas lielākoties netiek novērtēta tik augstu, ka cerēts. Latvijas izglītības kvalifikācijas britiem ir grūti saprotamas, un ļaudīm ir tendence ignorēt visu, kas nav atpazīstams. Bieži, liekas, Austrumeiropā gūta izglītība vispār netiek uzskatīta par vērtību, tā tiek uztverta tikai kā norāde, ka neesi pilnīgi dumjš.
Kā liecina pētījumi, nereti imigranti ar lielisku izglītību strādā fabrikās vai noliktavās. Šādos darbos, iespējams, neviens ne reizi nepainteresēsies, vai un ko tu esi studējis, kur esi strādājis, vai ko esi darījis pirms pārcelšanās. Visticamāk, būs jāsāk sevi pierādīt no nulles, tas var izrādīties grūti un pat ļoti sāpīgi, īpaši, ja pirms pārcelšanās ir izdevies iegūt labu statusu sabiedrībā, un nu tavi iepriekšējie panākumi ir nulles vērtībā.
Lielbritānijā gūta izglītība parasti tiek vērtēta augstāk. Arī akulturācijas stresu var krietni mazināt, iesākumā kādu laiku pavadot studijās. Mācību iestādes jau tādēļ domātas, lai labvēlīgos apstākļos veicinātu sagatavošanos darba dzīvei. Studijas var arī līdzēt iegūt arī puslīdz labu darbavietu. Taču pēdējā laikā aizvien vairāk britu nespēj atrast darbu pat pēc universitātes beigšanas. Bez tam studiju maksa aug, tas noteikti vairs nav lēti, un ne nu katrs var atļauties tā tērēt laiku un naudu. Var piezīmēt, ka dažāda veida profesionālā izglītība šeit darba meklējumos nereti pat noderīgāka kā akadēmiskais grāds. Profesionālā izglītība parasti arī maksā mazāk.
Jāpiebilst, ka meklējot spējām un vēlmēm atbilstošu darbu, cilvēki iekārojamajā uzņēmumā vai nozarē nereti ilgu laiku strādā brīvprātīgā statusā, reizēm pat vairākus gadus. Tādēļ vērts apsvērt, vai mācību vietā būtu mērķtiecīgāk lauzt ceļu uz kāroto darbu šādi. Tāda pieredze var izrādīties pat vertīgāka kā augstskolas diploms. Taču jābrīdina, ka uz brīvprātīgo pozīcijām nereti jāiztur tikpat liels konkurss kā apmaksātās darba vietās.
Autors: Lāsma Zuzāne