Par uzņēmumu kultūru

13.02.11
Kategorija: Lielbritānija

Briti ciena tradīcijas, autoritāti un labu izcelsmi. Nereti lielajos uzņēmumos valda visai autoritārs vadības stils, par ko es sākumā savā naivumā biju zināmā neizpratnē – vai tiešām viņiem te nav mācītas menedžmenta zinības? Ir gan, tikai pieeja ir visai kapitālistiska, hierarhiska, un, liekas, pamatos atšķiras no tā, ko Ziemeļeiropā uzskata par progresīvu esam. Še nāk prātā, ka gan Marksa “Kapitāls”, gan Orvela “1984” tapuši Britu salās, savukārt revolūcijas šai teritorijai gājušas secen. Protams, modernais kapitālisms manipulācijas metodes ar cilvēkresursiem ir padarījis izsmalcinātākas.

Citu kultūras pārsteigumu starpā man nāca atziņa, cik bieži šeit sastopami ļaudis, kas pavadījuši divdesmit gadu vienā amatā, bez būtiskas izaugsmes, un par to tiek cienīti. Man pie blakus galda sēž darbinieks, kas savu nīgrumu pret sistēmu un savu lomu tajā pauž, demonstratīvi nedarot neko ārpus darba pienākumos minētā, un ne nu viņš vienīgais tāds. Ak es naivā, pabrīnījos, vairs nebrīnos.

Latvijā treknajos gados pierastā straujā virzība karjerā un cienījami amati šeit nenāk tik viegli un ātri. Mans šefs ieguva labāku pozīciju tikai pēc pieciem gadiem nevainojama un pašaizliedzīga darba. Mani arī pārsteidz, ka vismaz mūsu uzņēmumā pat augstos amatos esoši ļaudis pauž bailes no atlaišanas. Jāsecina, ka visu līmeņu darbinieki reizumis jūtas kā mazi zobratiņi, bez iespējām būtiski ietekmēt kopējo procesu, un nekad nav īsti droši, ka sistēma vienu dienu viņus neizspļaus. Nu jau mani māc nelāgas aizdomas, ka mūsu uzņēmums kultūras ziņā ir visai tipisks.

Liekas, ka recepte veiksmīgai darbībai lielo uzņēmumu struktūrās ir nemeklēt atzinības, neuztvert to neesamību kā zaudējumu, un vēsi fokusēties uz finansiālajiem ieguvumiem. Darbavieta nav mamma un tētis, negaidi no uzņēmuma mīlestību.

Arī pētījumi liecina, ka darbs mūsdienu Britānijā aizvien biezāk ir tikai ienākumu avots, nevis vieta, kur gūt gandarījumu.

<sub>www.guardian.co.uk/commentisfree/2010/aug/31/why-our-jobs-getting-worse

Autors: Lāsma Zuzāne
mobilitate.wordpress.com</sub>