"Prāta Vētras" neaizmirstamais koncerts Londonā
10.07.10Kategorija: Lielbritānija
Var saprast, kapēc Anglija, jo īpaši Londona, ir tik svarīga muziķiem no visām pasaules malām. Te var atrast jebkāda stila mūziku, jebkādu muzikālo grupu un to koncertus noskatīties pasaules vislabākajos klubos. Tāpēc tas nav pārsteigums, ka Latvijas “mega-grupa” „Prāta Vētra” jau otro reizi 2010.gadā apciemoja Londonu – šoreiz pirmdienā, 19.jūlijā, The Relentless Garage, lai ieinteresētu Anglijas publiku ar savu skanīgo, interesanto pop-roka mūziku. Anglija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kurā „Prātas Vētras” puišiem nav vēl izdevies iegūt popularitāti (ja neskaita 2000.gada Eirovīzijas finālu, no kura daudzi angļi tikai atcerās Kaupera kustīgo kāju!). Taču no pirmā koncerta mirkļa, kad puiši iesāka pirmās taktis dziesmai “Četri Krasti”, ir grūti saprast, kapēc viņiem vēl nav bijusi šāda veiksme.
Kopš 1999.gada iznākušā albuma “Starp divām saulēm”, „Prāta Vētra” katram nākamajam albumam ir ieskaņojusi divas versijas: vienu latviešu un otru – angļu valodā. Savu jaunāko disku “Tur kaut kam ir jābūt” viņi ir iedziedājuši kā angļu – “Years and Seconds”, tā arī krievu valodā– „Šag”. Dziesmas melodijas ir tās pašas, tikai vārdi ir vai nu pārtūlkoti vai no jauni piedzejoti.
Tā kā pirmdienas koncertā sanākusī publika bija vairumā Anglija dzīvojošie latvieši, bija lielas cerības, ka Renārs Kaupers pārsvarā dziedās latviešu valodā. Var saprast, ka viņam varbūt vairāk gribas ar skatītājiem runāt angliski un arī dziesmas izpildīt angļu mēlē – lai kļūtu par populāru grupu arī te Anglijā, – taču koncerts kārtējo reizi apliecināja, ka Kaupers pazīst savus klausītājus. Tikai divas dziesmas tika dziedātas angļu valodā – “Years and Seconds” un “My Star”, un divas krievu – “Na Zare” un “Skolzkije Ulici” (šai dziesmai vārdus zināja dziedāt līdzi arī tie, kas nemāk krievu valodu!). Vairumā viņš arī runāja ar klausītājiem latviski, ik pa laikam gan dziesmu beigās pieliekot pateicības frāzes “thank you” un “pažalsta” un tāpat arī izskaidrojot dziesmu vadmotīvus vai izstāstot kādu anekdoti angļu valodā. Varēja redzēt, ka tie angliski runājošie klausītāji, kas tur bija, bija priecīgi, ka viņus arī atzīmēja, taču tajā pašā laikā bija grūti ignorēt simtiem sanākušo latviešus un viņu vēlmi dzirdēt dzimto valodu!
Ir grūti atrast ko kritizējamu „Prāta Vētras” sniegtajā koncertā: enerģija, fantastiskas dziesmas un muzikālā kopības sajūta viņiem ir pārpārēm. Grupas dziesmas izklausās dabiskākas latviešu valodā (un visiem bija prieks ka viņi tās dziedāja dzimtajā valodā), bet melodijas ir tādas, ka varētu tikt tulkotas vienalga kādā valodā un tās pastāvētu!
Vienā brīdī koncerta laikā klausītājiem tika paziņots, ka bundziniekam Kasparam Rogam šajā dienā ir dzimšanas diena, un ģitārists Jānis Jurbalts iesāka dziedāt “Lai dzīvo sveiks”, kam klausītāji, ar pilnu sparu pievienojās. Savukārt kocerta noslēdzošajā fāzē Kaupers, angļu valodā izskaidroja, ka kā bundziniekam, Kasparam nekad nav bijis iespēja izbaudīt “stage dive” un viņš gribēja, ka šajā dzimšanas dienā viņam tas prieks pienākas. Klausītājiem divreiz nebija jāsaka – uzreizi visi pacēla rokas un Kaspars lēca....
Koncerts beidzās ar grupas vienu no vispopulārākajām dziesmām “Plaukstas lieluma pavasaris”. Kad viņi bija pateikušies publikai, paklanījušies un nogājuši no skatuves, skatītāju pūlis vienbalsīgi pieprasīja „atkārtot, atkārtot”, kas mudināja prātniekus atgriezties uz skatuves. Puiši bija spēlējuši jau divas stundas un bija gan noguruši, gan sasvīduši, taču varēja redzēt, ka viņi bija priecīgi un emocionāli saviļņoti. Atgriezušies uz skatuves, viņi nospēlēja “Bez 15 divi” – oriģināldziesmu no “Reiganu” jaunā albuma. (Te ir vērts pieminēt, tiem kas nezin, ka “Reigani” ir grupa, kura pēc daudzu domām ir nomaskējusies „Prāta Vētra”. Viņi velk “Ronalda Reigana” maskas, kad uzstājas un sniedz intervijas, tāmdēļ, neviens īsti nezina, kas viņi ir, tacu bieži viņi uzstājās tajos pašos koncertos, kur „Prāta Vētra” un viņiem ir tas pats manedžments..). Diemžēl Anglijas stingrie dzīvās mūzikas licences noteikumi paredz, ka pēc plkst.23.00 vairs nedrīkst spēlēt mūziku un tā kā bija palikušas vairs tikai divas minūtes līdz šim izšķirošajam mirklim, prātniekiem pietrūka laika nospēlēt ieplānoto noslēguma dziesmu “Brīvdienas nav manas laimīgās dienas”, tā vietā nodziedot “Projām jāiet”, kam publika pievienojās līdzdziedāšanā. Ar to arī koncerts izskanēja un skatītāju pūlis pamazām sāka virzīties uz zāles izejas durvīm, un doties mājup.
Ir pamats cerēt, ka „Prāta Vētra” turpinās apciemot Angliju, un ne tikai Londonu. Ir grūti nepriecāties, nepadancot un nepasmaidīt, kad šīs grupas puiši ir uz skatuves, arī, ja mūzika netabilst personīgajai mūzikas gaumei. Cerības ir, ka ar laiku angļi sapratīs, kāpēc „Prāta Vētra” ir visslavenākā grupa Baltijā.
Līnīte Zobens-East
Avots:www.latviesiem.co.uk