Valsts valoda: franču valoda
Galvaspilsēta: Monako
Platība: 1,95 km²
Iedzīvotāji: 0,03 miljoni
Neatkarība no Dženovas 1297.gada 8.janvārī
Valsts iekārta: firstiste
Valūta: eiro/eira/EUR
Laika zona: UTC+1
Valsts himna: Hymne Monégasque
Interneta domēns: .MC
Starptautiskais tālsarunu kods: +377
Klimats: siltais Vidusjūras subtropu klimats ar karstām vasarām un siltām ziemām vilināt vilina tūristus greznajos kūrortos un azartspēļu zālēs. Vidējā jūlija temperatūra ir no +22ºC līdz +24ºC. Vidējā temperatūra janvārī +80C. Vislabākais laiks valsts apmeklējumam ir rudens un pavasaris, kad ir mērenas temperatūras.
Monako Firstiste (franciski - Principauté de Monaco, monagasku valodā - Principatu de Munegu) - konstitucionāla monarhija Eiropā. Pēc teritorijas otra mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna). Visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē. Atrodas Franču Rivjerā, starp Franciju un Vidusjūru, dažus kilometrus no Itālijas robežas.
Monako pazīstama ar Montekarlo kazino un Formulas 1 Monako GP sacensībām. Pazīstama arī ar savām bankām.
Monako vēsture ir pietiekami sarežģīta. Šajā teritorijā dažādos laikos valdījuši feniķieši, grieķi, romieši, arābi, dženovieši, vēlāk valsti sev pakļāvusi Spānija, Francija, Sardīnija.
Vēsture
Monako nosaukums radies no sengrieķu kolonijas Monoikas (Monoïkos) vārda, kuru dibināja feniķieši VI gadsimtā p.m.ē. Monako atkal tika dibināta 1215.gadā kā Dženovas kolonija. 1247.gadā Fransuā Grimaldi ieņēma Monako pili, valstī sāka valdīt Grimaldi dinastija, kura valda firstistē arī mūsdienās.
No 1793. līdz 1814. gadam Monako bija Francijas valdījumā, bet no 1815. līdz 1860. gadam Monako bija Sardīnijas karalistes protektorāts. 1861. gadā tika noslēgts franču-monegasku līgums, kurā tika atzīta Monako suverenitāte.
Līdz 1911.gadam Monako bija absolūta monarhija. 1962.gada konstitūcija atcēla nāvessodu un piešķīra vēlēšanu tiesības sievietēm. 1993.gadā Monako iestājās ANO.
Iedzīvotāji
Kopējais iedzīvotāju skaits 2006. gadā - 32 543.
Monako nacionālais sastāvs:
• franči - 47%
• monegaski - 16%
• itālieši - 16%
• citi (kopā 125 tautības) - 21%
Kādreizējā pirātu pilsētiņa Monako šodien kļuvusi par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Monako ostā var redzēt jahtas, kas pieder bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Aptuveni pirms 2500 gadiem osta kopā ar klinšainu paaugstinājumu veidoja dabisku cietoksni, kas pievilināja kolonistus.
Galvenais ienākumu avots ir tūrisms, kā arī pastmarku un tabakas tirdzniecība, bankas un apdrošināšana. Monako ir savas unikālās pastmarkas, kas tiek augstu vērtētas filatēlistu aprindās. Arī farmaceitisko, ķīmisko izstrādājumu, elektronisko iekārtu, kosmētikas, papīra, apģērba un tekstila ražošana ir ekonomiski nozīmīga.
Montekarlo – pasaules populārākā azartspēļu vieta, kas līdzīgi Aomiņai tiek saukta par „spēļu elli”. Te katrs apmeklētājs var paspēlēties ar dažādiem spēļu automātiem, ja vien spējat samaksāt ļoti augsto ir ieejas maksu. Monako ir iecienīta bagātu un slavenu cilvēku atpūtas vieta. Montekarlo notiek autosporta Formula-1 Grand Prix izcīņa. Milzīgus ienākumus valsts gūst no Montekarlo kazino azartspēlēm. Mazā Grimaldi karaļvalsts sākusi uzkrāt bagātības ar 1863. gadu, kad tika atvērts pirmais kazino. Ienākumi ir tik augsti, ka Monako iedzīvotājiem nav nepieciešams maksāt nodokļus.
Prinča pils atrodas uz stāvas klints kores un lejā zem šīs pils laukuma ierīkota Monako osta. Vasarā pilī Monako filharmonijas orķestra pavadījumā notiek pasaulē pazīstamāko solistu koncerti. Pilī ir krāšņas galerijas(Herkulesa , Spoguļu), saloni (Oficieru, Sarkanais, Luisa XV jeb Zilais) un Troņa Zāle, kur notiek oficiālās ceremonijas. Šajā zālē 1956. Gada 18. Aprīlī notika prinča Rainiera III un princeses Greisas laulību ceremonija. Katru dienu plkst.1150 notiek tradicionālā karabinieru sardzes maiņa orķestra pavadījumā.
Monako Firstistes oficiālais portāls www.gouv.mc
Tūristiem par Monako www.visitmonaco.com