Pievienošanās gads ES: dibinātājvalsts
Politiskā iekārta: konstitucionāla monarhija(valsts galva - karaliene)
Galvaspilsēta: Amsterdama
Adm.ied.: 12 provinces
Kopējā platība: 41 526 km²

Iedzīvotāji: 16,4 miljoni
Naudas vienība: eiro
Ticīgie: katoļi, protestanti, musulmaņi
Iedzīvotāji: holandieši flāmi, frīzi turki, vācieši u.c.
Oficiālā valoda: nīderlandiešu (holandiešu)
Nīderlande - Netherands, Nederland, Niederlande.

Starptautiskais tālsarunu kods: +31
Interneta adreses nobeigums: .nl
Augstākā virsotne: Vaalserberg (322 m.v.j.l.)
Garākā upe: Māsa (900 km) un Reina

Lielākās pilsētas: Roterdama, Hāga, Hārlema, Māstrihta, Groningena, Zvolle
Zemākais punkts: Zuidplaspolderis -7 m z.j.l.
Augstākais punkts: Vālserbergs 322 m v.j.l.

Populārākie tūrisma objekti: Amsterdama, Sarkano lukturu rajons, Māstrihta, Leidenes tulpju dārzi, Zēlandes Deltas reģions, Rietumfrīzu salas, Hoge Veluve nacionālais parks, Kröller-Müller muzejs.

Nīderlande, oficiālais nosaukums Nīderlandes Karaliste (nīderlandiešu: Koninkrijk der Nederlanden) ir Rietumeiropas valsts, to apskalo Ziemeļjūra, robežojas ar Vāciju un Beļģiju.

Nīderlande atrodas Rietumeiropā, Viduseiropas līdzenuma rietumos. Ziemeļos un rietumos to apskalo Ziemeļjūra.

Interesanti ir tas, ka liela daļa no valsts teritorijas bija iegūta, nosusinot jūru. Apmēram puse valsts teritorijas, kur dzīvo 60% valsts iedzīvotāju skaita, atrodas zem jūras līmeņa. Vēl 1/3 teritorijas atrodas līdz 1 m vjl. Nīderlande tulkojumā nozīmē "zemeņu zeme".

Nīderlandi var sadalīt divās daļās - ziemeļos atrodas ļoti zemu novietotas zemes, no kurām liela daļa ir Reinas un Māsas upju deltas. Jūras krastā ir smilšu kāpu josla līdz 405 km platumā un 60 m augstumā, kuras kopā ar veselu dambju un slūžu sistēmu aizsargā valsts teritoriju no applūšanas.

Nīderlandes dienvidu un austrumu daļa atrodas augstāk virs jūras līmeņa, austrumos ir paugurains reljefs. Pašos dienvidos virsa paceļas 150-320 m augstumā, turpat atrodas arī valsts augstākā virsotne un Vālsbergas augstiene ar augstumu līdz 321 m.

Jau Nīderlandes nosaukums norāda, ka tās teritorija atrodas zemu attiecībā pret jūras līmeni, viena ceturtdaļa atrodas zem tā. Pret applūšanu daudzas platības no jūras sargā aizsprosti un nocietinājumu sienas. Lielas teritorijas ir atkarotas jūrai, kā jaunāko piemēru var minēt Flevolandes polderi.

Nīderlandes teritorijā atrodas dažu lielu upju ietekas: Reinas, Māsas un Seldas, kuras veido lielu deltu. Upes ir ūdeņainas visu gadu, to gultnes ir iztaisnotas un savienotas ar daudziem kanāliem, bet notece ir noregulēta. Saneši noved pie tā, ka upju ūdens līmenis lēnām paaugstinās un ir liels plūdu risks.

Nīderlandes klimats ir mērens jūras klimats, vasara nav karsta, bet ziema nav auksta. Jūlija vidējā temperatūra ir 16-17°C, janvārī tā ir ap +2°C. Dažreiz, kad šeit nokļūst anticikloni no Austrumeiropas, krīt sniegs, temperatra noslīd zem nulles un kanālos var izveidoties ledus sega. Gada nokrišņu daudzums ir ap 800 mm.


Jau Nīderlandes nosaukums norāda, ka tās teritorija atrodas zemu attiecībā pret jūras līmeni, viena ceturtdaļa atrodas zem tā. Pret applūšanu daudzas platības no jūras sargā aizsprosti un nocietinājumu sienas. Lielas teritorijas ir atkarotas jūrai, kā jaunāko piemēru var minēt Flevolandes polderi.

Nīderlandes parlamentam (jeb Staten Generaal) ir divas palātas. Pirmās palātas 75 deputātus ievēl netiešās velēšanās, un viņiem ir ierobežotas pilnvaras. Otro palātu jeb apakšpalātu ievēl vispārējās velēšanās. Abu palātu deputātu pilnvaru laiks ir četri gadi. Tā kā valstī ir daudzpartiju sistēma, visas valdības ir koalīciju valdības.
Šīs XVIII gadsimta vējdzirnavas uzbūvētas, lai apkārtējā teritorijā nosusinātu zemi.

Galvenās tautsaimniecības nozares Nīderlandē ir pārtikas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība, naftas pārstrādes rūpniecība, elektriskā un elektroniskā aprīkojuma ražošana. Tai ir dinamiska lauksaimniecība, un valsts ir plaši pazīstama ar saviem augiem un grieztajiem ziediem. Roterdamas osta ir visnoslogotākā visā Eiropā. Tā apkalpo milzīgas iekšzemes teritorijas, ietverot Vāciju un Centrāleiropu.

Nīderlandei ir bagāta glezniecības vēsture. Holandiešu meistaru ēra bija XVII gadsimts, tas bija tādu talantu kā Rembranta van Reina, Johannesa Vermēra un Jana Stēna laiks. Arī XIX un XX gadsimtā darbojās augsta līmeņa mākslinieki, piemēram, Vinsents van Gogs un Pīts Mondrians.

Holandiešu virtuves izdaudzināto tradicionālo ēdienu vidū var minēt jēlu siļķi, kūpinātu zuti un zirņu zupu, nepiemirstot sieru šķirnes, piemēram, “Edam” un “Gouda”.


Šo mazo, blīvi apdzīvoto valsti mēdz saukt arī par Holandi, tāpat kā divas tās provinces. 16.un 17.gadsimtā holandiešu tirgotāji un jūrasbraucēji kuģoja uz daudzām tālām zemēm tirgoties ar garšvielām un citām precēm. Viņu impērija pletās no Dienvidaustrumu Āzijas līdz pat Karību jūras salām. Tirdzniecība vēl arvien ir Nīderlandē ļoti nozīmīga, jo te dibinātas vairākas lielās starptautiskās kompānijas un eksports veido vairāk nekā pusi no valsts ienākumiem. Holandieši ir pazīstami ar savu iecietību un liberālajām attiecībām sabiedrībā.

Amsterdama

Šī vēsturiskā pilsēta ir Nīderlandes galvaspilsēta, un to apmeklē daudzi tūristi. 17.gadsimtā Amsterdama bija pasaules tirdzniecības centrs. Tirgotāji izbūvēja kanālu tīklu, kas krustām šķērsām sadalīja visu pilsētu, un augstas, šauras ēkas kanālu malās. Mūsdienās Amsterdama ir pasaulē nozīmīgs dimantu apstrādes un slīpēšanas centrs.

Amsterdama pazīstama arī ar savu "sarkano lukturu" rajonu - Wallen, kurā atrodas arī daudzi Coffeeshop - marihuanas kafejnīcas, kuras lietošana Nīderlandē ir atļauta.

Roterdama

Viena no modernākajām valsts pilsētām, kas atrodas pie Reinas ietekas Ziemeļjūrā. Lepna ar to, ka ir Eiropas lielākā osta. Pilsētas apkārtne kļuvusi par vienu no svarīgākajiem Eiropas rūpniecības rajoniem. Noteikti vajag redzēt pirmo Eiropas debesskrāpi– Het Vite Heis; muzejus- Boimana van Bēningena muzeju, Prinča Henrika jūras muzeju, Sv. Lorenta baznīcu, Pētera Pirmā pieminekli, Rātsnamu, Botāniskais dārzu, Mākslas Akadēmiju, Entomoloģijas muzejs un zooloģiskais dārzs.

Hāga

Holandes administratīvais un politiskais centrs. „Madurudama” ir muzejs zem klajas debess – „Nīderlande miniatūrā”, vecpilsēta, Binenhofas pils komplekss, ANO starptautiskā tiesas ēka, Vilhelma Pirmā piemineklis, Tribunāla ēka. Gevagenporta ir viduslaiku cietums, kurā atrodas Inkvizīcijas muzejs. Mākslas un romantikas mīļotājiem pilsēta piedāvā apmeklēt Pasāžu, Karaliskā mākslas galerija, vecais Rātsnams, Grotes baznīca, Karalienes pils, Valonijas baznīca, Spinozas muzejs, vecā Katoļu baznīca, Vilhelma V gleznu galerija, Starptautiskās preses muzejs, Pasta muzejs, Kostīmu muzejs, Jūras muzejs.

Harlēma

Atrodas netālu no Amsterdamas. Tā ir bijušā Holandes grāfu rezidence. Pilsēta ir bagāta ar visdažādākajiem apskates objektiem – Halsa muzeju, Grote Markt laukumu, vecpilsētu, Sintbao baznīcu, Rātsnamu, Grotes baznīcu, Bīskapu muzeju, Industriālās mākslas muzeju.

10.gadsimta 40.un 50.gados Nīderlandē uz dzīvi apmetās daudz cilvēku no bijušajām Dienvidaustrumu Āzijas kolonijām. Savukārt 60.gados cilvēki ieradās no Dienvideiropas, Turcijas un Marokas. Tagad aptuveni vienu piekto daļu no Nīderlandes lielāko pilsētu iedzīvotājiem veido imigranti. Lielākajai daļai no viņiem ir Nīderlandes pilsonība. Holandieši lepojas ar savas valsts politiku imigrantu un bēgļu uzņemšanā.

Valsts himna
Par vecāko Eiropas valsts himnu tiek atzīta Nīderlandes valsts himna "Het Wilhemus" saukta arī par Vilhelma dziesmu, uzrakstīta ap 1568. - 1572. gadu. Jau kopš 16.gadsimta šo dziesmu dziedāja dažādos pasākumos, bet par oficiālo Nīderlandes valsts himnu tā kļuva 1932. gadā. "Vilhelma dziesmu" mēdz dēvēt arī par vecāko himnu pasaulē.

Lauksaimniecība
Holandieši ir attīstījuši intensīvo lauksaimniecības metodi, lai uz savas platībā ierobežotās, bet auglīgās zemes izaudzētu iespējami vairāk produkcijas. Galvenokārt tiek audzēti kartupeļi, mieži un dārzeņi, piemēram, lapu salāti un tomāti. Puķu sīpoli un ziedi, īpaši tulpes, ir vispazīstamākās Nīderlandes eksportpreces. Tā eksportē arī gaļu un piena produktus, piemēram, Goudas un Edamas sieru.

Galvenās tautsaimniecības nozares Nīderlandē ir pārtikas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība, naftas pārstrādes rūpniecība, elektriskā un elektroniskā aprīkojuma ražošana. Tai ir dinamiska lauksaimniecība, un valsts ir plaši pazīstama ar saviem augiem un grieztajiem ziediem. Roterdamas osta ir visnoslogotākā visā Eiropā. Tā apkalpo milzīgas iekšzemes teritorijas, ietverot Vāciju un Centrāleiropu.

Nīderlandei ir bagāta glezniecības vēsture. Holandiešu meistaru ēra bija XVII gadsimts, tas bija tādu talantu kā Rembranta van Reina, Johannesa Vermēra un Jana Stēna laiks. Arī XIX un XX gadsimtā darbojās augsta līmeņa mākslinieki, piemēram, Vinsents van Gogs un Pīts Mondrians.