Norvēģijā laimes meklētājus negaida
07.04.10Kategorija: Norvēģija
Skandināvijas valstu valodu mācību līdzekļi tagad grāmatnīcās ir vieni no visvairāk pieprasītajiem, apstiprina arī Edgars Rupeiks, kurš pats vada norvēģu valodas kursus Liepājā. Viņš Norvēģijā pirmo reizi nokļuvis 1999. gadā un ar pārtraukumiem šajā valstī dzīvojis un strādājis aptuveni sešus gadus, pēdējo reizi sešus mēnešus strādājot par viesnīcas vadītāju un nodarbinot gan norvēģus, gan vairākus latviešus.
"Tas, ar ko jārēķinās latviešiem, kas cer sākt labāku dzīvi Norvēģijā, ka uz darba efektivitāti tur skatās daudz nopietnāk, nekā tas līdz šim bija Latvijā. Šeit bieži vien redzu piemērus, ka tur, kur apkalpošanas jomā strādā pieci cilvēki, Norvēģijā ir maksimums divi. Viena stunda norvēģu darba devējam izmaksā tik dārgi, ka viņš ir ieinteresēts, lai cilvēks padarītu pēc iespējas vairāk," saka Edgars. Protams, samaksa par to ir atbilstoša – sākot no 120 kronām jeb 10−12 latu stundā (protams, atkarībā no nozares), tomēr katra krona patiešām ir jānopelna.
Norvēģiem ir savi priekšstati par austrumeiropiešiem – viņi zina, ka esam strādīgi un to arī sagaida, jā, sākot pat savtīgi izmantot viesstrādniekus. "Norvēģim neviens neaizrādīs, ka viņš katru stundu dodas uzsmēķēt, bet iebraucējam var aizrādīt," saka Edgars. Tāpat arī dažādus kriminālus noziegumus sabiedrība bieži vien saista ar aizvien lielāko iebraucēju skaitu. Tieši šis priekšstats liek norvēģiem ar piesardzību novērtēt katru iebraucēju, un tāpēc valodas zināšanas ir nopietna zīme, ka cilvēks te ieradies uz palikšanu. Tāpat, īpaši laukos, tiek atbalstīts, ja viesstrādnieks ierodas ar ģimeni, jo norvēģiem lauksaimniecības nozarē īpaši trūkst darba roku.
"Kā pret jums attieksies vietējie iedzīvotāji, lielā mērā būs atkarīgs, kur nokļūsit – laukos vai pilsētā. Mazos miestiņos ikvienu centīsies integrēt vietējā sabiedrībā, kamēr lielākā pilsētā būsit viens no daudzajiem," saka Edgars. Darba iespēju pilsētās noteikti ir vairāk nekā laukos, tomēr arī dzīvošana izmaksā dārgāk – laukos māju var noīrēt par 3500 kronām (aptuveni 300 latu), bet divistabu dzīvoklis pilsētā maksā vismaz 6000 kronu (aptuveni 500 latu) mēnesī, turklāt ir jārēķinās, ka īre, ja vien jums nebūs kāds vietējais galvotājs, būs jāsamaksā trīs mēnešus uz priekšu. Jārēķinās arī ar to, ka ļoti dārgi izmaksās dažādi pakalpojumi – zobārsts, frizieris, manikīrs. "Matu krāsošana, griešana un ieveidošana sievietēm, šķiet, maksā ap 80 latiem," Edgars min piemēru.
"Ja krīze ietekmējusi attiecības ģimenē, tad labāk prom nebrauciet − plaisa kļūs tikai lielāka, jo sākums patiešām ir grūtāks, nekā šķiet," Edgars komentē. Viņš uzsver, ka Norvēģijā ir arī liela birokrātija, tāpēc būs jānokārto grēda dokumentu, lai sāktu darbu un sakārtotu sadzīvi. "Ja iekarosit norvēģu uzticību, viņi jums laipni palīdzēs visu sakārtot, bet var nākties arī cīnīties vienam." Nodokļi, kas ir, sākot no 30 procentiem no ienākumiem, Norvēģijā jāmaksā pašam, un tos sākumā aprēķina no plānotajiem gada ieņēmumiem, ir dažādas citas nianses, kas jāņem vērā un vietējās likumdošanas nezinātājs var ciest finansiālus zaudējumus. "Es tikai nesen uzzināju, ka no novembra algas tiek atvilkta tikai puse no nodokļiem, lai cilvēkiem paliktu vairāk naudas Ziemassvētku dāvanām," kādu interesantu niansi atklāj Edgars.
Tieši sociālās garantijas ir tās, kas vilina austrumeiropiešus uz Norvēģiju – bērnu pabalsts vien šeit ir 10 reižu lielāks, samaksa par virsstundām un darbu brīvdienās ir garantēta, tāpat kā brīvas dienas vismaz divu nedēļu nogalē – atpūšanās tiek pat atbalstīta un, ja strādājat divos darbos, tad nodokļi no otrās darbavietas ir līdz pat 70 procentiem. Pat darba zaudējuma gadījumā bezdarbnieka pabalsts ļaus dzīvot, nesatraucoties par pajumti un ēdienu. "Šī drošība un stabilitāte latviešiem ir ļoti nozīmīga un tieši tās dēļ daudzi izlemj pamest valsti."
Avots:laikrakts "Kurzemes Vārds"