NORVĒĢU VALODA

www.ielanguages.com/norwegian1.html

 Norvēģu valoda pēc izrunas ir tuva zviedru valodai, bet rakstu veids bukmols ir tuvāks dāņu valodas rakstībai.  
www.pavei.cappelen.no Norvēģu valodas mācību grāmatas “På vei” uzdevumi
www.decentius.hit.uib.no/lexin.html     Norvēģu valoda imigrantiem
www.nettnorsk.no     Dažādi norvēģu valodas gramatikas vingrinājumi
www.statvoks.no/konsept/norsk2     Pieaugušo apmācības centrs Norvēģijā
www.dialang.org     Eiropas Komisijas atbalstīta norvēģu valodas zināšanu vērtēšanas sistēma
www.multikulti.ru     Norvēģu valodas mācību materiāli krievu valodā

Norvēģijas oficiālā valoda ir norvēģu valoda, kas ir ziemeļģermāņu valoda un ir ļoti tuva dāņu un zviedru valodām. Lielākoties norvēģu, dāņu un zviedru valodu pārvaldītāji var viegli saprasties savā starpā.

Norvēģijas ģeogrāfija un cilšu apmetņu izvietojums ir bijis par iemeslu milzīgam skaitam vietējo un reģionālo dialektu, kuriem arī mūsdienās ir stabilas pozīcijas valsts sabiedrībā. Pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu versijas – Bokmål (“būkmols”), kuras pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un Nynorsk (“jaunnorvēģu” valoda), kuru apmēram 1850. gados izveidojis valodnieks Īvars Osens (Ivar Aasen), sintezējot norvēģu valodas dialektus. Norvēģijā vairāk izplatīts “būkmols”.

Bokmål un Nynorsk valodām ir vienāds oficiālais statuss, taču Bokmål ir vairāk izplatīts Oslo un lielākajās pilsētās. Nynorsk izmanto ap 10–15% iedzīvotāju, pārsvarā valsts rietumdaļā, kā arī valdības dokumentos, literatūrā, teātra mākslā, valsts televīzijas pārraidēs un baznīcas dievkalpojumos.

Šobrīd aptuveni 20 000 cilvēkiem dzimtā valoda ir sāmu valoda. Sāmu valoda pieder pie somugru valodu grupas, un tās saknes Norvēģijā sniedzas tikpat tālu vēsturē kā norvēģu valodai. Dažos Ziemeļnorvēģijas rajonos – Kārāšjohka - Kárášjohka (sāmu), Karasjok (norv.); Guovdageidnu - Guovdageaidnu (sāmu), Kautokeino (norv.); Nesebī – Unjárga (sāmu), Nesseby (norv.); Pošangere – Porsanger (norv.); Tāna – Deatnu (sāmu), Tana (norv.); un Kofjūrā – Gáivuotna (sāmu), Kåfjord (norv.) u. c. – Ziemeļsāmu valodai ir piešķirts oficiālās valodas statuss paralēli norvēģu valodai.

Sakarā ar imigrantu un bēgļu pieplūdumu valstī, kuru dzimtā valoda nav norvēģu, Norvēģijas sākumskolās šobrīd ir pārstāvētas aptuveni 110 dažādas valodas. Mūsdienās angļu valoda ir Norvēģijas nozīmīgākā svešvaloda starptautiskajā saziņā, nākamās biežāk izmantotās ir vācu un franču valodas.
Aptuveni 4 000 cilvēku ar dzirdes traucējumiem lieto norvēģu zīmju valodu, kurai ir divas oficiālās versijas, kas nākušas no senākajām Norvēģijas skolām nedzirdīgajiem Oslo un Tronheimā (Trondheim).

^{Avots: Ašehauga un Gildendāla (Aschehoug og Gyldendal's) Norvēģu enciklopēdija /Geir Thorsnæs/}