Pievienošanās gads ES: 1986
Politiskā iekārta: republika
Galvaspilsēta: Lisabona
Kopējā platība: 92 072 km²
Iedzīvotāji: 10,6 miljoni
Naudas vienība: eiro
Valsts valoda: portugāļu
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra republika
Zemākais punkts: Atlantijas okeāns 0 m j.l.
Augstākais punkts: Ponta do Pico kalns Azoru salās 2351 m v.j.l.
Garākās upes: Težu, Doru
Reljefs: valsts lielāko daļu veido līdzenumi, kurus šķērso klinšainu kalnu grēdas.
Dabas resursi: akmeņogles, cinks, varš, dzelzsrūda, zivis, aramzemes, korķakoks, dabas ainavas
Klimats
Mitrs un silts, jo R vēji atnes siltumu un mitrumu. Vasaras ir karstas, vidējā jūlija temperatūra ir no +21°C līdz +25°C. Ziemas ir mitras un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir +9°C. Valsts Z daļā ir vairāk nokrišņu, tāpēc pat karstās vasarās šeit viss ir zaļš. Centrālajā valsts daļā ir lielāks sausums, un te plešas korķozolu audzes, mazi rīsa lauki. Savukārt, D daļā klimats ir vissausākais ar ļoti karstām vasarām. Vēlams tomēr paņemt vējjaku vai lietussargu, ja dosieties uz Portugāli rudens, ziemas vai pavasara periodā, kad mēdz būt lietainākās dienas, un sauļošanās krēmu, saulesbrilles- ja dosieties vasaras periodā.
Portugāle (portugāļu: Portugal), oficiāli Portugāles Republika
(República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija, bet Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.
Pirms mūsu ēras Portugāles teritorijā dzīvoja ibēri, ķelti un luzitāņi. Viena no versijām apgalvo, ka tieši luzitāņi ir portugāļu senči. Portugāles teritoriju ir iekarojuši gan Kartāga, gan Romas Republika, gan mauri. 1139. gadā Portugāle ieguva neatkarību no Spānijas un kļuva par karalisti. 1179. gadā arī Romas pāvests atzina tās neatkarību. 15. gadsimtā Portugāle kļuva par lielāko jūras braucēju nāciju. Tā Brazīlijā, Āfrikā, Arābijā, Indijā un Ķīnā dibināja kolonijas. 1580. gadā Portugāle nonāca spāņu kontrolē, bet pēc 60 gadiem atkal atguva neatkarību. 1807. gadā valsti iekaroja Napoleons Bonaparts. 1911. gadā Portugāle kļuva par republiku. 1926. gadā notika militārs apvērsums, kuram sekoja Antonio Salazara diktatūra, kas ilga līdz 1968. gadam. 1949. gadā Portugāle bija viena no 12 NATO dibinātājvalstīm. Kopš 1986. gada Portugāle ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
Portugāle ir valsts ar bagātu kuģošanas un atklājumu vēsturi. Tā atrodas Ibērijas pussalā Atlantijas okeāna krastā. Vēsture ir ilgstoši ietekmējusi Portugāles kultūras procesus. Arhitektūrā un mākslā ļoti spēcīgi jūtama mauru un austrumu ietekme.
Pēdējo 3000 gadu laikā Portugāle ir piedzīvojusi dažādu civilizāciju nepārtrauktu maiņu un norietu. Pēdas atstājusi gan feniķiešu, grieķu, ķeltu un kartāgiešu, gan arī romiešu un arābu kultūra. XV gadsimtā Portugāles bezbailīgie jūrasbraucēji Vasko da Gamas vadībā atklāja jaunas teritorijas. Tas bija aizsākums veselas aizjūras impērijas sagrābšanai. Koimbras universitāte, kas dibināta 1290. gadā, ir viena no visvecākajām Eiropā.
Prezidentu, kura pilnvaras ir ierobežotas, ievēl vispārējās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Parlamentā ir 230 deputāti, viņu pilnvaru laiks ir četri gadi.
Portugāle vienmēr ir bijusi labi pārstāvēta humanitārajās zinātnēs. Slaveni ir dzejnieki Luišs di Kamoišs un Fernandu Pesoa. Ne mazāk izcils ir starptautiskā mēroga futbolista Krištianu Ronaldu talants.
Jūnijā visā Portugālē notiek svētki, kas veltīti trim svētajiem, kurus sauc par Santos Populares (tautā mīlēti svētie). Tiem ir raksturīgas tautas dejas un mūzika, it sevišķi tradicionālais melanholiskais fado.
Ikvienam Portugāles reģionam ir savi tradicionālie ēdieni, kas pagatavoti no dažāda veida gaļas un jūras veltēm. Valsts jo īpaši ir pazīstama ar simts mencas pagatavošanas veidiem.
Portugāles nosaukums ir cēlies no romiešu nosaukuma Portus Cale. Cale bija nosaukums apmetnei, kura atradās pie Douru upes ietekas Atlantijas okeānā (mūsdienās Portu pilsēta). Aptuveni 200 gadus p.m.ē. Otrā pūniešu kara laikā romieši iekaroja kartāgiešu pakļauto Pireneju pussalu, un, iekarojot Cale apmetni, pārdēvēja to par Portus Cale (Portus nozīmē "osta"). Viduslaikos Portus Cale reģionu vestgoti un svēbi sauca par Portucale. 7. un 8. gadsimtā nosaukums Portucale pārveidojās par Portugale, un 9. gadsimtā to attiecināja uz teritoriju starp Douru un Miņu upēm.
Nosaukuma Cale etimoloģija ir noslēpumaina, tāpat kā šīs apmetnes dibinātāju izcelsme. Daži vēsturnieki uzskata, ka to dibināja senie grieķi, un nosaukums Cale ir radies no grieķu vārda kallis (tulkojumā "skaists"), atsaucoties uz skaisto Douru upes ieleju. Citas versijas apgalvo, ka Cale ir ķeltu nosaukums arī daudzām citām vietām šajā reģionā, tādēļ nosaukuma izcelsme varētu būt saistīta tieši ar šīm ciltīm.
Portugāle vēsturē
Pirms 5 gadu tūkstošiem šo teritoriju apdzīvoja ibēru ciltis, vēlāk, protams, romieši un grieķi, ieceļoja arī Ziemeļāfrikas iedzīvotāji. Te valdījuši romieši un mauri, pirms tam mituši visigoti un ķelti. No visām šīm kultūrām ir palikušas pēdas šodienas Portugālē. Romieši būvēja lielus akveduktus jeb ūdensvadus, kuri pat saglabājušies līdz mūsdienām. Valsts dibināta 12.gs., un no tā laika saglabājušās arī valsts kontūras pašreizējā veidolā, padarot valsti kā vienu no vecākajām Eiropā.
Portugāle ir daudzu seno pasaules atklājēju sākumpunkts saviem pasaules ceļojumiem. Tās izdevīgais stāvoklis ļāvis izveidot attīstītu ostu dzīvi un zvejniecību par vienu no valsts stūrakmeņiem. Valsts uzplauka 15. gadsimtā pateicoties "piparu naudai", kā paši portugāļi to sauc, jeb atvestajām bagātībām no Indijas un Āfrikas.
Sports
Portugālē populārākais sporta veids ir futbols. Leģendārais Eusebiu joprojām ir Portugāles futbola vēstures simbols. Divi citi portugāļu futbolisti Luišs Figu un Krištianu Ronaldu ir ieguvuši FIFA Pasaules gada spēlētāja titulu. Arī portugāļu futbola treneri ir ieguvuši pasaules slavu, kā Žozē Mouriņju (José Mourinho) un Manuels Žozē (Manuel José). Starptautiskā sacensībās Portugāles futbola izlase nav izcīnījusi kādu no tituliem. Labākais sasniegums bija 2004. gada Eiropas čempionātā, kur finālspēlē piekāpās grieķu futbolistiem. 1966. gada FIFA Pasaules kausā portugāļi ieguva trešo vietu, bet 2006. gada FIFA Pasaules kausā - ceturto vietu. No futbola klubiem pasaules slavu ir ieguvuši tā sauktais "Lielais trijnieks" (portugāļu: Os Três Grandes): Sport Lisboa e Benfica, Futebol Clube do Porto un Sporting Clube de Portugal. Šiem trim klubiem ir 12 tituli UEFA rīkotajās klubu sacensībās.
Bez futbola Portugālē ir populāri arī futzāls un pludmales futbols. Portugāļu sportisti veiksmīgi startē arī tādos sporta veidos kā maratonā, pludmales volejbolā un skrituļslidu hokejā. Portugāles dienvidu un rietumu krasts visa gada garumā ir piemērots arī sērfošanai, ar ko nodarbojas ļoti daudz portugāļi. Daži no labākajiem pasaules sērfotājiem ir arī portugāļi. Portugāles tradicionālais sporta veids ir Jogo do pau.
Kopš 1912. gada portugāļu sportisti ir piedalījušies ikvienās Vasaras Olimpiskajās spēlēs. Ziemas Olimpiskajās spēlēs portugāļu sportisti pirmo reizi piedalījās tikai 1952. gadā. Portugāļi vēl ir piedalījušies tikai 1988., 1994., 1998., 2002. un 2006. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Vasaras Olimpiskajās spēlēs ir iegūtas 22 medaļas, bet Ziemas Olimpiskajās spēlēs pagaidām nav nevienas. Lielākā daļa no medaļām ir iegūtas burāšanā, vieglatlētikā un jāšanā. Pēdējās Olimpiskajās spēlēs, kuras 2008. gadā notika Pekinā, portugāļi ieguva divas medaļas: zelta medaļu trīssoļlēkšanā ieguva Nelsons Evora (Nelson Évora), bet sudraba medaļu triatlonā ieguva Vanesa Fernadeša (Vanessa Fernandes).
Portugāles valdības: www.portugal.gov.pt
Portugāles oficiālajā tūrisma tīmekļa vietnē: www.visitportugal.com
Par Portugāli: www.portugalia.org