SPĀNIJA
Eiropas Savienībā: kopš 1986. gada
Teritorija: 504 782 km²
Iedzīvotāju skaits: 39,2 milj.
Galvaspilsēta: Madride
Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:
27 226 ASV dolāri (aptuveni 15 295 lati, 2005. gada
dati, 22. vieta pasaulē)
Augstākais kalns: Mulasena virsotne, 3478 m
Garākā upe: Taho, 1008 km
Valoda: spāņu, mazākumtautības – kataloņi, galīsieši,
baski, maljorkieši u.c.
Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija
Nauda: eiro
Simboli: vīni, vēršu cīņas, flamenko mūzika
Oficiālā mājas lapa internetā: www.la-moncloa.es
ČETRU KARAĻU ZEME
Slavenā jūrasbraucēja Kristofora Kolumba kapa piemineklī redzams, kā četri karaļi nes slavenā atklājēja zārku. Arī Spānijas ģerbonī ir apvienoti četri simboli. Spānija radās tikai 1469. gadā, kad Kastīlijas karaliene Izabella apprecējās ar Aragonas valdnieku Ferdinandu. Abi jau iepriekš savai zemei bija pievienojuši Leonas un Navarras valsti. Apvienoties lika rekonkista – karš, kurā kristiešu karaļi atkaroja musulmaņiem Ibērijas pussalu. Tagad, kad briesmas sen ir garām, spāņi atzīst, ka atšķirības starp dažādiem novadiem nav zudušas. Tāpēc Spānijas Karaliste ir 18 autonomu apgabalu apvienība.
BANDERASS
Spāniju par savu dzimteni sauc kinozvaigzne Antonio Banderass, kas spēlējis galveno lomu filmās Desperado, Zorro maska, Spiegu bērni un citās.
DEMOKRĀTIJAS KARALIS
XX gadsimts Spānijai bijis satricinājumu laiks. 1931. gadā Spānija kļuva par republiku. Tad sekoja pilsoņkarš un Franko diktatūra. Franko pasludināja, ka no viņa varu atkal pārņems karalis. Pēc diktatora nāves tā arī notika. Sākumā spāņi uz savu valdnieku skatījās ar neuzticību, taču, kad 1981. gadā Franko piekritēji gribēja atkal sagrābt varu, karalis nostājās demokrātijas pusē. Kopš tā laika Huans Karloss ir Spānijas brīvības simbols – un spāņi ar viņu lepojas. Karalis ir precējies ar grieķu princesi Sofi ju, un viņiem ir divas meitas – princeses Elena un Kristīne, kā arī
troņmantnieks – dēls Filips.
ARĪ KARAĻI STRĀDĀ!
Lai nopelnītu naudu savam pirmajam automobilim, princese Kristīne strādāja bankā. Elena strādā labdarības organizācijās. Abas ir precējušās. Elena – ar kādu aristokrātu, Kristīne – ar rokasbumbas spēlētāju. Ne mazāk darbīgs ir Filips. Viņš zina piecas valodas, ir studējis ārlietas, dienējis flotē un kā burātājs piedalījies Barselonas olimpiskajās spēlēs. 2004. gada 22. maijā Filips apprecējās ar meiteni no tautas – TV žurnālisti Letīciju Ortisu Rokasolāno. Viņa karaļnamam jau ir dāvājusi princesi Leonoru.
VĒRŠU CĪŅAS
Spānijas lepnums līdz pat mūsdienām ir vēršu cīņas – korrida. Visvecākā vēršu cīņu arēna Spānijā atrodas Rondā – pilsētā uz aizas kraujas. Mūsdienās piedalīties korridā vairs nav tikai vīriešu priekšrocība, to dara arī sievietes. Cīņa sastāv no vairākām daļām – ievada parādēm, buļļu izvešanas arēnā, saduršanas un nogalināšanas.
Nesen Spānijā radusies dabas draugu kustība, kas cenšas cīņas apkarot.
MŪZIKA, KAS AIZDEDZINA
Spānijas mūzikas simbols ir flamenko – ritmiska mūzika, kurā apvienojas ģitāras spēle, gari stiepts dziedājums un ritmiska deja. Skatoties flamenko, šķiet, ka dejotāji iedegas. Flamenko ritmus savā mūzikā kādreiz izmantoja disko grupa Baccara, bet raidstacijas bieži spēlē grupas Gipsy Kings mūziku. Grupu radīja čigānu emigranti no Spānijas – brāļi Reijesi. Jaunietēm spāniska mūzika vairāk saistās ar Enriki Iglesiasu, kas dzīvo ASV, bet ir dzimis Madridē. Arī viņa balss skan mazliet flamenko stilā.