Izmaiņas Vācijas nodokļu politikā

Vēlēšanu kampaņas ietvaros FDP un CDU/CSU solīja ievērojamas nodokļu atlaides, kā ekonomikas veicināšanas instrumentus. Tā, kā šīs partijas uzvarēja vēlēšanās tās bija spiestas pildīt savus solījumus.

Tā, piemēram, tā saucamā izaugsmes veicināšanas likumā, kurš tika apstiprināts 2009. gada 4. decembrī augšpalātā un pirms pāris dienām apakšpalātā ir noteikts, ka turpmāk samazināto PVN likmi 7% apmērā piemēros arī viesnīcu biznesam. Tiesa Zemju un pašvaldību pārvaldes jau apsver kā atgūt iztrūkstošo PVN summu caur lokāliem nodokļiem. Citi nodokļu atvieglojumi sevī ietver bērnu naudas palielināšana, paātrinātas amortizācijas nosacījumi, izmaiņas mantojuma nodokļu likumos u.c. pasākumus ar 2010. gada 1. janvāri, kuri sniegs 8,5 miljardu atvieglojumu iedzīvotājiem. Jau pirms pēdējām izmaiņām tika nolemts palielināt neapliekamo minimumu no 7’834 EUR līdz 8’004EUR un izmaiņas sociālās apdrošināšanas nodokļu attiecināšanā uz ienākuma nodokļu samazinājumiem, kas sniegs papildus 14 miljardu Eiro atvieglojumu.

Nodokļu likmes pēc būtības netiek mainītas. Lielie atvieglojumu apjomi veidojas no apstākļa, ka Vācijas visu trīs līmeņu kopbudžeta apjoms pārsniedz 500 miljardus Eiro. Attiecīgi šie pasākumi samazina nodokļu nomaksas apjomu par mazāk kā 4% un kā tādi ir uzskatāmi drīzāk par kosmētikas darbiem, nevis nodokļu politikas izmaiņām.

Jau agrāk svarīgākie Vācijas ekonomikas pētnieki, centrālā banka un valsts kases ekvivalents Vācijā valdībai veltīja kritiku attiecībā uz šiem plāniem veikt nodokļu atvieglojumus, palielinot valsts aizņemšanās apjomus. Viedo grupa uzskata, ka plānotās nodokļu atlaides nesniegs nepieciešamo ekonomikas izaugsmi, lai kompensētu samazinātos ienākumus. Turklāt tiek uzskatīts, ka jau piešķirtās nodokļu atlaides agrāko konjunktūras veicināšanu lēmumu pakešu ietvaros ir pietiekamas, lai nodrošinātu ekonomikas atlabšanu.

Sekas Vācijas nodokļu politikai un sagaidāmie soļi

2009. gada 10. decembrī Federālajā Finanšu ministrijā tika uzsākts saskaņošanas process par Federālā, Zemju un pašvaldību budžetiem 2010. gadam. Dokumentu projekts norāda, ka 2010. gadā Vācijas valsts parāds federālajā līmenī pieaugs par 100 miljardiem eiro – 86 miljardi Eiro deficīts Federālajā budžetā un 14,5 miljardu budžeta deficīts blakus budžetos. Zemju budžeta deficīts tiks ierobežots 29,5 miljardu Eiro apmērā, bet pašvaldību budžeta deficīts pieaugs līdz 12 miljardiem Eiro.

Piemēram, kopsummā Federālā budžeta izdevumi 2010. gadā tiek plānoti 325,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2009. gadā. Tam pretī stāv ienākumi 239 miljardi eiro apmērā, no kuriem 212 miljardu eiro ienākumi no nodokļiem, kas ir par 6,5% mazāk nekā 2009. gadā. Visu trīs līmeņu budžetu ieņēmumu kopsumma tiek lēsta 511 miljardu Eiro apmērā. Attiecībā pret IKP visu trīs līmeņu budžetu deficīts pieaugs no 3% 2009. gadā līdz 6% 2010. gadā. Tādējādi Vācija pārkāps Māstrihtas budžeta deficīta kritēriju un attālināsies arī no valsts parāda kritērija izpildes. 2009. gadā valdības parāds nostāsies 73% no IKP apmērā, bet 2010. gadā pieaugs līdz 78% no IKP.

Laika posmā līdz 2013. gadam Federālajā budžetā kopā visās pozīcijās jaunie aprēķini liecina par deficītu 295 miljardu Eiro apmērā. No tiem 185 miljardi Eiro iztrūkums rodas dēļ mazākiem nodokļu ieņēmumiem, bet papildus 110 miljardu Eiro iztrūkums tieši dēļ pieaugošām izmaksām, kas saistītas ar bezdarbu. Šajos aprēķinos nav iekļautas Federālās izmaksas, kas saistītas ar banku glābšanu un veco auto norakstīšanas prēmijām, kuras tiek turētas speciāla fonda pozīcijās.

Šiem aprēķiniem pretī stāv Vācijas konstitūcijā ierakstīta apņemšanās līdz 2016. gadam izlīdzināt budžetu un aizliegums deficīta apjomam pārsniegt 0,35% no IKP. Lai tos sasniegtu valdībai nav iespējams realizēt FDP plānus veikt vispārēju ienākumu nodokļa reformu, pārejot no lineāri progresīvas uz „pakāpienveida” progresiju trīs soļos ienākuma nodokļiem.

Par atkāpšanos no šīs politikas liecina arī 2009. gada 22. decembra paziņojumi no CDU un CSU, kuros partiju apvienība distancējas no FDP nodokļu politikas plāniem. Tas cik sarežģīti ir pieņemt nodokļu samazinājumus parādīja pašu CDU/CSU un FDP kontrolēto Zemju valdību iebildumi un protesti pret līdz šim pieņemtajām kosmētiskajām izmaiņām. To apstiprināšana apakšpalātā bija iespējama tikai piesolot Zemēm vairāk naudas izglītības jomai, tādējādi kompensējot nodokļu atvieglojumu rezultātā zaudētos ienākumus.

CDU/CSU augšpalātas pārstāvji jau ir sākuši norādīt, ka jebkuriem tālākiem nodokļu pazeminājumiem ir jānāk komplektā ar to finansēšanas avotiem un tie var būt tikai tādā apjomā, kāds ir brīvais spēles laukums. Kamēr atsevišķi FDP politiķi, kā ekonomikas ministrs Rainer Brüderle turpina uzstāt uz reformu 2011. gadā, citi FDP politiķi, kā, piemēram, FDP pārstāvis augšpalātas budžeta frakcijā Otto Fricke ir jau ļoti piesardzīgi šādos izteikumos.

Finanšu ministrs Wolfgang Schäuble (CDU) savukārt jau atklāti runā par nepieciešamību no 2011. gada ik gadu samazināt izdevumus 10 miljardu eiro apmērā katru gadu līdz 2016. gadam. Līdz jūlijam tiks sagatavoti priekšlikumi izdevumu taupīšanai.

Ja tiktu realizēti FDP plāni samazināt nodokļu ieņēmumus par papildus 20 miljardiem eiro, tad šī būtu papildus summa, kura iztrūktu budžetā katru gadu. Tad Vācijai būtu jāatrod iespēja ietaupīt ne vairs 60 miljardus eiro, bet jau 80 miljardus eiro.

Situāciju sarežģī vēl vairāk apstāklis, ka līdz Ziemeļreinas-Vestfālenes vēlēšanām 2010. gada maijā neviens nav gatavs runāt par pasākumiem, kuri tiks īstenoti taupības ietvaros. Tiek paustas bažas, ka šie pasākumi izraisīs šoka vilni Vācijas sabiedrībā un var negatīvi ietekmēt iespējas valdības koalīcijai kontrolēt vitāli svarīgo Zemi. Bažas ir saprotamas, jo kuluāros tiek runāts par vecāku pabalsta atcelšanu un bezdarba apdrošināšanas nodevas apmēra palielināšanu. Būtiski šeit piezīmēt, ka īstenojot pieņemtās nodokļu atlaides kopbudžeta ieņēmumu prognoze ir nokritusies zem 2006. gada līmeņa, kas bija pēdējais gads pirms PVN paaugstināšanas par 3 procentpunktiem.

Jau tagad ir šaubas vai Vācijai izdosies līdz 2013. gadam nonākt līdz 3% deficītam, ko par pienākumu ir uzlikusi Eiropas Komisija. Agrākais tas būtu iespējams 2014. gadā un tikai tad, ja netiek īstenoti nodokļu samazinājumi 2011. gadā, tiek atcelti vecāku pabalsti no 2013. gada un ekonomika katru gadu aug vidēji par 2%. Šāda vidējā izaugsmes prognoze gan ir faktiski neiespējama un drīzāk tā sasniegs 1,5% no IKP apjomu.

Secinājumi

Kaut arī Vācijā ir īstenotas kosmētiskas izmaiņas nodokļu politikā, reālas nodokļu politikas izmaiņas samazinājuma virzienā nav sagaidāmas. Partijas izpildīja priekšvēlēšanu ietvaros sniegtos solījumus un šobrīd saskaras ar vēl lielāku problēmu nodokļu politikā nekā pirms tam. Politikas komentētāji norāda, ka 2013. gada vēlēšanu kampaņas būs jau par nodokļu palielināšanu. Kā var redzēt pēc augstāk minētajiem skaitļiem, Vācijai Federālā līmenī laika posmā no 2011. gada līdz 2016. gadam ir vai nu jāsamazina izdevumi par 30% vai jāpalielina nodokļu ieņēmumi par 50%. Tādēļ var secināt, ka ar īstenoto politiku ir radītas vairāk problēmas nekā risinājumi.

Šeit jānorāda, ka nodokļi pēc būtības ir naudas pārdales mehānisms starp dažādām sociālām grupām un tiešā veidā ekonomiku neietekmē. Ekonomiku ietekmē fiskālais efekts, kuru rada relatīvi lielāks budžeta deficīts, jo ekonomikā caur valsts kredītu uzņemšanos tiek iepludināta vairāk nauda, nekā tai ir pieejama. Taču šis efekts ir īslaicīgs.

_{Avots:www.biznesam.de}