Lemingu dzimtene

Pirms diviem gadiem Andra Eglāja pārstāvētajai firmai Latvijā kļuva par šauru. "Vai pareizāk būtu teikt - mēs kļuvām par lielu Latvijai?" jautā reklāmas aģentūras MOOZ Vācijā vadītājs. Uzņēmumu ar 30 štata darbiniekiem dzimtajā pilsētā Rīgā varētu salīdzināt ar Vācijas Jung von Matt. Kreatīvie baltieši jau paguvuši gūt lielus panākumus Kannās un citos svarīgos reklāmas festivālos. Rīgā un tās apkārtnē MOOZ zina ikviens, klienti vairs nav īpaši jāmeklē - tie piesakas paši.


Pirms apmēram gada MOOZ vēl sevi dēvēja par ZOOM. Bet tad latvieši izlēma izmainīt savu logo un līdz ar to arī savu likteni. Kopš tā laika uzņēmuma devīze bija "Ar jaunu vārdu uz jaunu tirgu!" "Mēs gribējām izcīnīt sev labu vietu pilsētā nevis mūžīgi palikt pirmie ciematā," saka Eglājs, kurš tik tikko ir izkrāmējis pēdējās kastes savā jaunajā Berlīnes birojā.

Līdzīgi kā lemingi, latvieši, igauņi un lietuvieši dodas rietumu virzienā. Kā vēsta oficiālā statistika, Vācijā dzīvojot nupat jau 35000 baltiešu, lai gan Lietuvas Republikas vēstniecība norāda uz to, ka šis skaitlis noteikti esot lielāks, jo kopš pievienošanās Eiropas Savenībai arvien mazāk baltiešu deklarē savu dzīvesvietu. Daudziem no viņiem Berlīne ir pirmais atspēriena solis. "Šī pilsēta ir atvērta Austrumeiropai," saka mārketinga menedžeris Eglājs, kurš pats absolvējis ekonomikas studijas Vācijā. Šie četri studiju gadi Zīgenā sagatavojuši un norūdījuši viņu Vācijai. "Bez sociālo atsķirību sapratnes reklāmas sfērā nebūtu ne mazāko izredžu," saka Eglājs.

Jau pēc pāris nedēļām jaunajā tirgū MOOZ šķiet labi iejuties: jau nofilmēts pirmais reklāmas klips MTV un arī citi projekti neliek uz sevi gaidīt. Ar laiku Eglājs gribētu nodarbināt ap 20 darbinieku.

Viņa pašapziņa ir raksturīga jaunajai, uz rietumiem orientētajai baltiešu paaudzei. Ilgus gadus gan tas bija pilnīgi citādāk. Pēc Padomju Savienības sabrukuma daudzi uzņēmēji no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas turpināja iet pa jau labi pazīstamajiem un iemītajiem ceļiem austrumu virzienā: uz Ukrainu, Kazahstānu un, protams, arī Krieviju. Bet tur ekonomikas attīstība bija apstājusies, kas paralizēja arī baltiešus. Pārstrādes sfēra nespēja iekustēties. "Mēs eksportējām koku, lai importētu mēbeles," bez maz atvainojoties, stāsta Eglājs.

Un tad Rietumos izplatījās runas, kas visas trīs Baltijas valtis, pateicoties izcili izglītotajiem jaunajiem cilvēkiem, varētu kļūt par nozīmīgām vietām tieši ražošanas jomā. Dažādi vācu uzņēmumi ar investīcijām palīdzēja uzbūvēt industriju un tādā veidā atvēra "vārtus uz Austrumiem". Un šodien šo valstu tautsaimniecības var lepoties ar labu klimatu tieši investīcijām: Heritage Foundation Valstu ekonomiskās brīvības indeksā visas trīs Baltijas valstis jau pāris gadus ieņem vadošās pozīcijas. Igaunijas ekonomikas attīstība, piemēram, ir kļuvusi par dinamiskāko Eiropas Savienībā. Vietējie uzņēmumi jau sen ir pietiekoši spēcīgi, lai varētu mēroties spēkiem ar konkurenci rietumos.

"Ja eksperiments "Vācija" izdosies," saka Eglājs, "tad tam varētu sekot arī eksperiments "Lielbritānija". Un nedaudz klusinātāk jaunais uzņēmējs vēl piemetina: "Un kaut kad mēs dosimies arī ārpus Eiropas robežām - pasaulē."

Stefan Deges,
3.aprīlis, 2008
Rheinischer Merkur
Nr. 14 / 2008
Seite 9

_{Avots:www.biznesam.de}