Vācijas nodokļu sistēma

26.08.10
Kategorija: Vācija

Vācija ir reformējusi nodokļu sistēmu. Ir īstenotas vairākas izmaiņas, kas samazina kopējo nodokļu slogu uzņēmumiem un tirdzniecībai. Ir izveidota „nodokļu neitralitāte”, kā rezultātā personālsabiedrības un korporācijas aplikšanai ar nodokli ir pakļautas vienādi.

 

Uzņēmuma nodokļi

Uzņēmuma ienākumu nodoklis (Korperschaftssteuer) – šis nodoklis ir attiecināms uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (GmbH) vai akciju sabiedrību (AG). Sākot ar 2008.gada 1.janvāri šis nodoklis ir 15%.

 

Papildus uzņēmumiem ir jāmaksā tirdzniecības nodoklis, kuru iekasē pašvaldības. Tirdzniecības nodokļa likme atšķras atkarībā no pašvaldības un vidējais apjoms ir 14 – 17%.

 

Ienākumu nodoklis no dividendēm (Kapitalertragsteuer) – ja Vācijas filiāle izmaksā dividendes ārvalstu mātes korporācijai, tad tā tiek aplikta ar šo nodoklis 25% apjomā. Gadījumā, ja starp Vāciju un kādu konkrētu ārvalsti ir spēkā līgums par ienākumu neaplikšanu ar dubultu ienākumu nodokli, tad šo nodokli noteiktā apjomā var kompensēt atkarībā no nosacījumiem, kas ir atrunāti konkrētajā līgumā par ienākumu neaplikšanu ar dubultu ienākuma nodokli. Parasti nodokļa likme var tikt samazināta līdz 5%, 10% vai 15%. Sākot ar 2009.gadu, ir iespējams atgūt 2/5 no nomaksātā nodokļa tajā gadījumā, ja ar konkrēto valsti eksistē līgums par ienākumu neaplikšanu ar dubultu ienākumu nodokli.

 

Uzņēmumu solidaritātes nodoklis (Solidaritatszuschlag) – papildus uzņēmuma ienākuma nodoklim, uzņēmumam jāmaksā arī solidaritātes nodoklis. Šis nodoklis tika ieviests 1995.gadā, lai finansētu Vācijas atkalapvienošanos. Tā likme ir 5,5% no ar nodokli apliekamās summas no uzņēmuma un privātpersonas ienākuma nodokĜa apjoma.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākumus ar iedzīvotāju ienākumu nodokli sāk aplikt:

- 15 % no ikgadējiem ienākumiem, kas pārsniedz ar nodokli neapliekamo minimumu 7 834,- EUR apmērā.

 

- Nodokļa likme pieaug progresīvi līdz 42%, ko piemēro ikgadējiem ienākumiem par 52 152,- EUR un vairāk.

 

- 45% nodokļa likme, kas ir paaugstinātā nodokļa likme un kas tiek piemērota katrai eiro vienībai par ikgadējiem ienākumiem, kas pārsniedz 250 000,- EUR.

 

Valsts valdība plāno samazināt nodokļa likmes un palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu 2009.gada vidū. Šāda veida aplikšana ar nodokli attiecināma uz tādām sabiedrībām kā civillikuma sabiedrība (GbR), vispārīgām komercsabiedrībām (oHG) vai komandītsabiedrībām (KG), kas nav atsevišķas juridiskas vienības, bet gan partneru asociācijas, kur paši partneri ir visu tiesību, pienākumu un saistību subjekti.

 

Iedzīvotāju solidaritātes nodoklis (Solidaritatszuschlag) – līdzīgi kā uzņēmuma solidaritātes nodoklis, arī iedzīvotājiem tiek piemērots solidaritātes nodoklis, kas ir 5,5% apmērā no iedzīvotāja ienākuma nodokļa.

 

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Šīs iemaksas ir veselības apdrošināšana, medicīnas aprūpes apdrošināšana, pensiju apdrošināšana, apdrošināšana bezdarba gadījumā un nelaimes gadījumu apdrošināšana. Sociālās apdrošināšanas iemaksas veic gan darba devēji, gan darbinieki, izņemot nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kur iemaksas veic tikai darba devējs.

 

−Obligātā veselības apdrošināšana – obligātā veselības apdrošināšana ir paredzēta darbinieku un viņa ģimenes locekļu apdrošināšanai. Vācijā pastāv liels daudzums publiskā sektora veselības apdrošināšanas plānu, kuros ik mēnesi ir jāveic iemaksas 15,5% apmērā no bruto algas, bet ne vairāk kā 3 675 EUR mēnesī. Visiem darba ņēmējiem ar kopējo gada ienākumu zem 48 600 EUR ir jābūt obligātās veselības apdrošināšanas plāna dalībniekiem. Darba devējs maksā 7,3% un darba ņēmējs 8,2% no bruto darba algas.

 

−Brīvprātīgā veselības apdrošināšana – darba ņēmēji, kuru ienākumi trīs kalendāros gadus pēc kārtas pārsniedz obligātās veselības apdrošināšanai noteikto augšējo robežu gada ienākumiem (48 600 EUR) var brīvprātīgi pievienoties kādam obligātās veselības apdrošināšanas plānam vai arī izvēlēties privātu veselības apdrošināšanu. Darbinieks var lūgt darba devējam kompensēt privātās apdrošināšanas izmaksas obligāto veselības apdrošināšanas iemaksu apmērā.

 

−Pensijas apdrošināšana – ar likumu noteikts, ka pensijas plānos ir jāveic 19,9% no bruto mēneša algas iemaksas, bet ne vairāk kā 5 400 EUR (4 550 EUR bijušā Austrumvācijā). Darba devējs un darba ņēmējs katrs maksā pusi no šī iemaksas.

 

−Apdrošināšana bezdarba gadījumā – visi algu saņēmēji maksā 2,8% no bruto mēneša algas, bet ne vairāk kā 5 400 EUR (4 550 EUR bijušā Austrumvācijā). Darba devējs un darba ņēmējs katrs maksā pusi no šī iemaksas.

 

−Nelaimes gadījumu apdrošināšana – šī apdrošināšana sedz izdevumus par nelaimes gadījumiem, kas ir notikuši darba vietās vai ceļā uz un no tā. Iemaksas par šo apdrošināšanu pilnībā veic darba devējs, balstoties uz darbinieku bruto algu. Ar nodokli neapliekamās iemaksas var sasniegt apmēram 2% no bruto algas, bet var atšķirties atkarībā no draudu kategorijas, kurā uzņēmums ir klasificēts.

 

−Medicīnas aprūpes apdrošināšana – darbinieki, kuriem ir bērni, maksā 1,7% no bruto ikmēneša ienākumiem, bet ne vairāk kā 3 675 EUR mēnesī. Darba devējs un darba ņēmējs katrs maksā pusi no šīs iemaksas. Darbinieki un darba devēji, kuriem nav bērnu, maksā par 0,25% vairāk par iemaksu daļu, kas pārsniedz uzņēmuma darbinieku augstāko iemaksu.

 

Īpašuma nodokli

Nekustamā īpašuma nodoklis (Grundsteuer) – nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts, sareizinot nekustamā īpašuma novērtēto vērtību, nekustamā īpašuma nodokļa likmi un pašvaldības nodokļa iekasēšanas likmi. Nekustamā īpašuma vērtību nosaka nodokļu speciālisti atbilstoši Vācijas novērtēšanas likumam (Bewertungsgesetz). Šis likums atsaucas uz vēsturisko īpašumu vērtību, kas parasti būtiski atšķiras no aktuālās tirgus vērtības. Īpašuma nodokļa likme ir atkarīga no īpašuma veida. Piemēram, nodokļa likme ir 0,26% īpašumam, kas ir divrindu māja ar vērtību līdz 60 000,- EUR un 0,35% par visiem pārējiem nekustamā īpašuma veidiem, ieskaitot komercdarbībai izmantotu nekustamo īpašumu. Pašvaldība pati nosaka šī nodokļa likmi un parasti izšķir „A” vai „B” tipa nodokļu likmes, kur „B” likme parasti ir augstāka.

 

Nekustamā īpašuma pārejas nodoklis (Grunderwerbsteuer) – Ja nekustamais īpašums tiek pārdots vai mainās tā īpašnieks, tad tiek piemērots vienreizējs pārejas nodoklis 3,5% apmērā no pārejas summas, ja tā vērtība pārsniedz EUR 2500,-. Nekustamā īpašuma pārejas nodokli parasti sedz pircējs. Hamburgā un Berlīnē šī nodokļa likme ir 4,5%. Nekustamā īpašuma pārejas nodoklis ir jāmaksā arī tajā gadījumā, ja sabiedrībā, kam pieder šis īpašums, maina 95% no saviem akcionāriem 5 gadu laikā.

 

Citi nodokļi un nodevas

Pievienotās vērtības nodoklis (Umsatzsteuer) – PVN maksā gala patērētājs par preci vai pakalpojumu, uzņēmumi pārskaita saņemto nodokli nodokļu institūcijai reizi mēnesī, kvartālā vai gadā. Maksāšanas grafiks ir atkarīgs no uzņēmuma apgrozījuma apjoma. Vācijā PVN likme ir 19%, kas ir zem vidējās šīs nodokļa likmes citās Eiropas valstīs. Zemāka nodokļa likme 7% apmērā tiek piemērota ikdienas precēm, piemēram, pārtikai, presei un sabiedriskajam transportam. Vairāki pakalpojumi, kā, piemēram, banku pakalpojumi, veselības aprūpe un bezpeļņas darbs ar PVN aplikts netiek.

 

Mantojuma un dāvinājuma nodoklis (Erbschaft- und Schenkungssteuer) - progresīvs nodoklis, kas atkarīgs no summas, radniecības, kādam mērķim tiek izmantots utml. Nodokļa likme 7 līdz 50 %. Tie izstrādāti šī likuma labojumi, kur, mantojot/ saņemot dāvinājumā īpašumu, tiek palielināta ar nodokli neapliekamā summa un tālākas pakāpes radiniekam nodokļa likme tiktu paaugstināta.

_{Avots:Latvijas investīcijas un attīstības aģentūra}