ZVIEDRIJA
Eiropas Savienībā: kopš 1995. gada
Teritorija: 449 964 km²
Iedzīvotāju skaits: 8,7 milj.
Galvaspilsēta: Stokholma
Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju:
39 658 ASV dolāri (aptuveni 22 279 lati, 2005. gada
dati, 9. vieta pasaulē)
Augstākais kalns: Kebnekaise, 2111 m
Garākā upe: Klārelvena – Gētas upe, 720 km
Valoda: zviedru (mazākumtautības – sāmi un somi)
Valsts iekārta: parlamentāra republika
Nauda: Zviedrijas krona
Simboli: klintis, Astrīdas Lindgrēnes grāmatas, grupas
ABBA mūzika
Oficiālās mājas lapas internetā: www.sweden.se; www.sweden.gov.se
Karalis un tauta
Zviedrija ir viena no vecākajām karaļvalstīm pasaulē. Taču vienlaikus tai ir arī senas demokrātijas tradīcijas. Valstī vienmēr bijusi brīvzemnieku šķira, kas tādā vai citādā veidā ietekmējusi valsts pārvaldi. Arī strādniecības politiskā apziņa XIX gadsimtā attīstījās diezgan agri. Parlamentārā demokrātija savu uzvaras gājienu sāka XX gadsimta sākumā. Karaļa politiskā vara, kas jau bija sākusi pāriet parlamenta un valdības rokās, samazinājās vēl vairāk. Saskaņā ar 1974. gada konstitūciju monarhs veic tikai ceremoniālas funkcijas. Pašlaik Zviedrijas karalis ir Kārlis XVI Gustavs. 1979. gadā tika izdarītas izmaiņas likumā par troņa mantošanas secību, dodot vīriešu un sieviešu kārtas pēcnācējiem vienādas tiesības uz troni. Tādējādi karaļpāra vecākais bērns – kroņprincese Viktorija – kļuva par troņmantnieci.
Brīvības zeme
Zviedru parlaments (Riksdags) ir valsts augstākā lēmējvara. Visi pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, ir tiesīgi balsot un kandidēt vēlēšanās. Imigrantiem, kuri nodzīvojuši Zviedrijā vismaz trīs gadus, ir tiesības balsot vietējo un rajona pašvaldību vēlēšanās. Zviedrijā ir daudzpartiju sistēma. Šī, šķiet, ir bijusi pirmā valsts pasaulē, kas iedibinājusi preses brīvību. Tās parlaments jau 1766. gadā iekļāva konstitūcijā Likumu par preses brīvību.
Mainīgā tauta
Gadsimtiem ilgi Zviedrija bija etniski ļoti viengabalaina. Vienīgais izņēmums bija sāmi jeb lapi – minoritāte valsts ziemeļos. Nu palikuši apmēram 15 000 sāmu, daļa no viņiem iztiku joprojām iegūst, ganot ziemeļbriežus. 60. un 70. gados vairāk nekā pusmiljons cilvēku no citām pasaules valstīm devās strādāt uz Zviedriju. Galvenokārt tie bija somi, bet iebrauca arī dienvidslāvi, grieķi un citi. Zviedrija ir uzņēmusi un arī tagad uzņem bēgļus no daudziem pasaules karstajiem punktiem. Pašlaik vairāk nekā
miljons no 8,8 miljonu lielā šīs valsts iedzīvotāju skaita ir ieceļotāji vai arī vismaz viens no viņu vecākiem nav zviedru izcelsmes.
Orientēšanās un izpletņlēkšana
Pēc jaunākajiem jauniešu aptaujas datiem, tieši šie sporta veidi pēdējā laikā ir kļuvuši
par populārākajiem. Skaidrās ziemeļu debesis, kalnu un jūras salu panorāmas vislabāk ir vērot, brīvi krītot no kādas nelielas lidmašīnas. Tā kā tās tiek izmantotas transportam uz attālākām šēru salām, par lidaparātu trūkumu Zviedrijā nav jāžēlojas. Savukārt ziemeļu meži ir ideāli skrējienam ar karti rokās. Ja kustēties īpaši negribas, var doties arī romantiskā braucienā uz ziemeļiem vērot ziemeļblāzmu. Bet motocikla vietā jaunieši labāk izvēlas motorlaivu.
Vecuma ierobežojumi Zviedrijā
12 gadi – no šāda vecuma jauniešiem atļauts strādāt dažādus vieglus darbiņus, piemēram, iznēsāt brošūras. 15 gadi – no šāda vecuma jauniešiem atļauts kinoteātros
skatīties pieaugušo filmas. 16 gadi – sasnieguši šādu vecumu, zviedru jaunieši
drīkst saņemt tiesības vadīt dažus transporta līdzekļus (traktorus, vieglos motociklus u. c.), dibināt paši savu uzņēmumu, mācīties braukt ar automašīnu un beigt
skolas gaitas. 17 gadi – no šāda vecuma ir iespējams iegūt pilota tiesības un kļūt par gaisa balonu pilotiem. 18 gadi – tas ir pilngadības slieksnis, un, sasniedzot šo
vecumu, jaunieši drīkst iegūt pilnas autovadītāja tiesības, piedalīties vēlēšanās un tikt ievēlēti, kā arī noslēgt laulību. 20 gadi – šādu vecumu sasniegušie jaunieši valsts
alkohola veikalos drīkst iegādāties alu, vīnu un citus alkoholiskos dzērienus.
Daba un cilvēks – īsumā
► Zviedrijas kalnus dažkārt sauc par Eiropas pēdējiem mežonīgajiem apgabaliem. Pārgājieni kalnos un atpūta pie aukstām, dzidrām upītēm ir viens no veidiem, kā var izbaudīt skaistumu un mieru.
► Garajā piekrastē ir salu un dabīgi izveidojušos ostu pārpilnība. Zvejniecība un kuģniecība agrāk bija svarīgi ienākumu avoti. Gēteborga ir valsts lielākā osta, kas uztur rosīgu kravu un pasažieru satiksmi ar kontinentu.
► Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma ir pilsēta uz ūdens. Tā ir viena no retajām galvaspilsētām pasaulē, kur pašā centrā var peldēties vai noķert lielu lasi – tik tīrs tur ir ūdens!
► Lauksaimnieciski apstrādājami ir tikai nepilni 10 procenti no valsts platības, bet valsts sevi pilnībā apgādā ar pārtiku. Pašos dienvidos atrodas auglīgais Skones apgabals, ko parasti dēvē par Zviedrijas klēti.
Zviedrija – iespēju zeme
Vairums cilvēku, kas apmeklē Zviedriju, ir pārsteigti par tās daudzveidību. Plašie, klajie lauki, paugurainās ainavas un bezgalīgie meži liek izjust plašumu, klusumu un mieru, kas uz daudziem apmeklētājiem atstāj neaizmirstamu iespaidu. Zviedrija ir atvērta un plaša daudzējādā ziņā. To Jūs varat redzēt pilsētu arhitektūrā, moderno veikalu mēbelēs un interjera dekoros, mākslas un industriālajā dizainā. Zviedrijā ir pārsteidzoši mazs iedzīvotāju skaits attiecībā pret tās ģeogrāfiskajiem izmēriem, bet tā ir ieguvusi vispasaules atzinību par saviem sasniegumiem dizainā, mūzikā, informācijas tehnoloģijās, sportā, modē un gastronomijā.
Tūristiem Zviedrija ir bagātīgu iespēju zeme. No arktiskās ziemeļu dabas skaistuma ar pusnakts sauli līdz pilīm un cietokšņiem bagātajam dienvidu novadam Skanijai ar tās savdabīgo kontinentālo valdzinājumu. Ziemeļzviedrijā ceļotājs var izbaudīt stindzinoša aukstuma burvību Jukkasjervi Ledus viesnīcā, braucienus ar suņu pajūgiem, zemledus makšķerēšanu, sniega motociklus un daudz ko citu. Tālāk uz dienvidiem paveras iespēja baudīt 1680 jūdzes garo jūras piekrasti un apskatīt tūkstošiem mazo raksturīgo saliņu, vai izvēlēties ceļojumu atpakaļ laikā, vizinoties ar senlaicīgu tvaikonīti pa Gota kanālu.
Stokholma, Zviedrijas skaistā galvaspilsēta, nereti tiek dēvēta par "Skaistuli uz ūdens". Stokholma ir arī modes, dizaina un stila citadele. Amerikas laikraksts Newsweek nesen nodēvējis Stokholmu par "Eiropas interneta galvaspilsētu".
Zviedrijai ir ko piedāvāt arī visiem tiem, kas vēlētos apmeklēt folkloras festivālus un tradicionālos svētkus. Lai minam kaut vai krāšņās Jāņu svinības, ko zviedri dēvē par Vasaras vidus svētkiem, un daudzos izsmalcinātos mākslas sarīkojumus. Vairākās Zviedrijas pilsētās ir operteātri, un 18. gadsimta stila opermūziku iespējams baudīt ārā ārpus Stokholmas kņadas - Drotningholmas karaliskajā teātrī un Konfidensen teātrī. Visās lielākajās pilsētās ir arī nopietni mākslas muzeji. Stokholmas Modernās mākslas muzejā, piemēram, apskatāma pasaule lielākā Amerikas popārta mākslas darbu kolekcija.
Bez tam Zviedrija ir arī zeme, kas piedāvā savdabīgu nacionālo virtuvi, kas balstās uz svaigām jūras un meža veltēm. Zviedrija ir dāvājusi pasaulei slaveno sviestmaižu galdu, ko mēs latviski saucam par zviedru galdu, kā arī marinētu lasi un gaļas bumbiņas, tomēr īsta zviedru virtuve spēj piedāvāt vēl daudz ko vairāk. Pēdējo desmit gadu laikā Zviedrijas labākie pavāri ir guvuši izcilus panākumus pasaulē. 2000. gada oktobrī Zviedrijas pavāru valstsvienība uzvarēja Pavārmākslas Olimpiskajās spēlēs. Viņu radītos ēdienus var nogaršot restorānos un krodziņos visos valsts novados.
"Visit Sweden" ir Zviedrijas oficiālais ceļojumu portāls un vārti uz visu, ko Zviedrija piedāvā tūristiem un atpūtniekiem visu cauru gadu. Iegriezieties šai portālā, lai vienmēr atrastu noderīgu tūrisma un ceļojumu informāciju.
Avots: Embassy of Sweden