Zviedrija un Somija apstiprina "Nord Stream" projektu

Zviedrija un Somija ceturtdien piekrita Krievijas gāzes cauruļvada "Nord Stream" būvēšanai savās ekonomiskajās zonās Baltijas jūrā, paziņoja abu valstu valdības.

"[Zviedrijas] valdība devusi atļauju "Nord Stream" cauruļvada būvēšanai starptautiskajos ūdeņos Zviedrijas ekonomiskajā zonā," žurnālistiem paziņoja Zviedrijas vides ministrs Andreass Karlgrēns.

Somijas valdība izdevusi paziņojumu, informējot, ka tā "devusi piekrišanu "Nord Stream AG" plānam būvēt piekrastes dabasgāzes cauruļvadu, kas šķērsos Baltijas jūru".

Taču Zviedrijas valdība norāda, ka Baltijas jūras videi noteikusi prioritāru statusu un pieprasījusi "Nord Stream" izvērtēt visas iespējamās sekas, ko gāzes vada projekts var radīt jūras gultnei.

"Valdība ir noteikusi augstas prasības, lai nodrošinātu, ka Baltijas jūras jūtīgā vide netiek apdraudēta," pavēstīja Karlgrēns.

Zviedrijas valdība paziņoja, ka pēc konsultācijām ar citām Baltijas jūras valstīm un Zviedrijas varas iestādēm tā ir apmierināta, ka prasības ir tikušas ievērotas.

"Tādēļ mēs esam secinājuši, ka projekta apstiprināšana ir vienīgais pieejamais lēmums. Valdība ir apmierināta, ka plānotais [gāzesvada] ceļš atbilst Zviedrijas centieniem aizsargāt un saglabāt jūras vidi," sacīja Karlgrēns.
1220 kilometru garais cauruļvads savienos Viborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijas ziemeļos, šķērsojot Baltijas jūru caur Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņiem.

Dānija projektam piekrita 20.oktobrī, līdz ar to vienīgās projektā iesaistītās valstis, kas to vēl oficiāli nav apstiprinājušas, ir Krievija un Vācija, taču šeit nekāda aizķeršanās nav gaidāma.

"Nord Stream" projektu vada Krievijas valsts enerģētikas gigants "Gazprom" un Vācijas kompānijas "E. On Ruhrgas" un "BASF-Wintershall".

Cauruļvada, ko veidos divas paralēlas gāzes caurules, celtniecību paredzēts uzsākt 2010.gada pirmajā pusē, bet pirmās gāzes piegādes Eiropai varētu sākties 2011.gada rudenī, kad būs uzstādīts pirmais cauruļvads. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2012.gadam.

Plānots, ka "Nord Stream" Eiropai gadā piegādās 55 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes, kas veido 11% no Eiropā patērētā dabas gāzes apjoma.

Gāzes vada celtniecību neatbalsta Polija un Baltijas valstis, kas uzskata, ka tā vienīgais mērķis ir apiet to teritoriju.

Baltijas valstīs arī valda bažas par cauruļvada būvniecības iespaidu uz vidi, jo Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara tika nogremdēta gan parastā, gan ķīmiskā munīcija.
^_Avots:LETA